Nelegāli maksas televīzijas pakalpojumu sniedzēji šobrīd apkalpo vismaz 100 000 mājsaimniecību jeb 240 000 Latvijas iedzīvotāju. Tā konstatējis ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.
Viņš aprēķinājis – pat ja par šo pakalpojumu TV pirāti prasa tikai vidēji desmit eiro mēnesī, gada laikā valsts neiekasē nodokļus no aptuveni 12 miljoniem eiro. Tāpat šī tirgus daļa rada draudus valsts drošībai un tiek atņemta legālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri rada oficiālas darbavietas.
"Šai nozarei ir tā specifika, ka viņi nodarbojas ar informācijas apriti, un jebkurš saprot, ko nozīmē 100 000 mājsaimniecības, kuras nekā nevar kontrolēt un nevar zināt, kāda veida saturu šie iedzīvotāji lieto. Un mēs runājam par vienu astoto daļu iedzīvotāju," atzīmēja Sauka.
Pārsvarā TV pirāti, lai arī saimniecisko darbību veic šeit, ir reģistrēti trešajās valstīs un darījumus veic caur ārzonu bankām. Vienu šādu nelegālo pakalpojumu sniedzēju ar vairākiem tūkstošiem klientu – "Media smart" – nesen izdevies pieķert pie rokas. Viņi savu pakalpojumu telefoniski piedāvājuši arī vairākiem vadošo nozares uzņēmumu darbiniekiem.
"Piezvanīja un piedāvāja pakalpojumu – ļoti labs pakalpojums, ļoti daudz kanālu, 170 kanāli tikai deviņi eiro mēnesī. (..) Šie "Media smart" bija visnekaunīgākie tādā ziņā, ka ļoti agresīvu mārketingu izvērsa un aktīvi zvanījās ļoti daudz cilvēkiem," stāstīja biedrības "Par legālu saturu" izpilddirektore Dace Kotzeva.
Lielākie nozares spēlētāji, kas cīņu ar nelegālajiem konkurentiem uzsākuši paši, aicina paplašināt NEPLP pilnvaras, ļaujot tai ne vien identificēt nelegālos spēlētājus, bet arī tehniski apturēt to darbību.
"Tas ir resursu jautājums, pilnīgi noteikti," noteica Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, norādot – NEPLP kompetenci varētu paplašināt, deleģējot tai kompetenci konstatēt nelegāla pakalpojuma sniegšanas faktu.
Tāpat plānots iniciēt papildu līdzekļu piešķiršanu Ekonomikas policijai, lai tā varētu veltīt vairāk resursu tieši darbam ar TV un arī interneta pirātiem.
