Sadaļas Sadaļas

Panorāma

EMU skola – rīks skolēnu labsajūtas noteikšanai

Panorāma

Latvijā pieaug iecietība pret kontrabandas precēm

Kapitulācija vai uzvaras gājiens?

Cīņā pret «pastkastīšu firmām» valsts mainījusi taktiku – prasa nevis saskaņojumu, bet atbildību

Cīņā pret blēdīšanos, reģistrējot uzņēmumus fiktīvās adresēs, tai skaitā viltojot dzīvokļu īpašnieku izsniegtas atļaujas, mainīta taktika. Kopš augusta juridiskās adreses reģistrācijā vairs nav nepieciešama telpu īpašnieka parakstīta piekrišana. Līdz šim ar šo dokumentu viltotāju sodīšanu neveicās, tāpēc tagad izlemts – neprasīt piekrišanu, bet atbildība par uzņēmuma tiesībām atrasties īpašumā uzlikta uzņēmuma valdei.

“Sestā tonna par brīvu” – šāds solījums krāpnieku tīklā šovasar iemānīja vairākus Jelgavas un Dobeles iedzīvotājus, atstājot viņus gan bez iemaksātās naudas, gan bez skaidu briketēm apkures sezonai. Pārdevējs un viņa interneta veikals “Alilat.lv” nozuda gan no virtuālās, gan reālās pasaules, nozieguma pēdas atstājot vien feisbukā. Izgaisušais veikals pieder SIA "Ali Truck". Tās vienīgais īpašnieks Igors Gudelaitis firmu 2018. gadā reģistrējis Salaspilī.

Sākot krāpniecības izmeklēšanu, policija atklāja, ka savā juridiskajā adresē – Salaspilī, kādā dzīvoklī Maskavas ielā 9, – uzņēmums nav atrodams. Šādas paslēpes ir izplatīta shēmotāju un krāpnieku prakse.

“Tā tomēr ir sasniedzamības adrese. Un tad ir jautājums, kāpēc uzņēmums grib slēpties un negrib būt sasniedzams,” norādīja galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Problēma nav jauna. Jau pirms desmit gadiem, reaģējot uz iedzīvotāju sašutumu par iespēju blēžiem reģistrēt firmu jebkurā dzīvoklī, tā īpašniekam pat nezinot, juridiskās adreses reģistrācijai noteica prasību pēc jauna dokumenta – nekustamā īpašuma īpašnieka parakstītas piekrišanas. Lai arī jau no paša sākuma šī prasība izrādījās caurs ielāps, norma bija spēkā līdz pat šā gada augustam.

“Ieviešot šo piekrišanu, tā reālā dzīve bija tāda, ka

sūdzību skaits tikai palielinājās. Un realitātē problēma netika atrisināta,” atzina Paidere.

Caurmērā 120 sūdzību mēnesī par firmu neatrašanos juridiskajā adresē – šādu ainu Uzņēmumu reģistrā fiksēja nemainīgi gadu no gada. Daļa gadījumu ir saistīta ar nekustamā īpašuma īpašnieka paraksta viltošanu. Šogad vien policijai nosūtītas 123 viltošanas lietas, bet lielākajā daļā gadījumu kriminālprocesi izbeigti.

“Nozieguma izmeklēšana par dokumentu viltošanu ne vienmēr sasniedza savu mērķi vai ļoti ierobežotos gadījumos sasniedza savu mērķi. Tie, kas bija pie idejas par to, ka ir jāvilto, nemaz līdz šim sodam nenonāca,” atzina Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska.

Lai situāciju glābtu, tika rosināts stiprināt nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu ar notāra parakstu. “Nav jēga domāt, kā stiprināt un uzlikt lielākas un vēl stingrākas formas prasības, ja mēs redzam, ka tās piekrišanas nesasniedz savu mērķi. Jo tie, kas gribēs viltot, viņi to izdarīs tāpat,” norādīja Palčevska.

Pretēji tam, lai stiprinātu dokumentu pret viltošanu, šovasar ar grozījumiem Komerclikumā prasība pēc šādas telpu īpašnieku piekrišanas atcelta pavisam. Praksē tas nozīmē, ka, reģistrējot firmu, godprātīgam uzņēmējam nepieciešams par vienu dokumentu mazāk. Savukārt policijai vairs nebūs jāšķetina parakstu viltošanas shēmas.

Tomēr pēc būtības telpu īpašnieka atļauja firmai atrasties noteiktā adresē nav atcelta.

Atbildību par šādu atļauju turpmāk prasīs tieši no konkrēta uzņēmuma valdes locekļa, liedzot iespēju izlikties neko nezinām par paraksta viltošanu. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai var piespriest naudas sodu, piespiedu darbu vai īslaicīgu brīvības atņemšanu.

“Par valdes locekli personas kļūst apzināti, viņas uzņemas atbildību. Tās ir fiziskas personas, un tās riskē ar savu fiziskas personas atbildību, kļūstot par valdes locekli, ja viņi ir veikuši šādu noziegumu,” sacīja Palčevska no Tieslietu ministrijas.

Jāpiebilst, ka pēdējos gados ir ieviesti arī citi fiktīvas uzņēmējdarbības izskaušanas pasākumi, tostarp Valsts ieņēmumu dienests uztur adrešu “melno sarakstu”, liedzot uzņēmumu reģistrāciju, piemēram, patversmēs. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī adresēm, kurās reģistrēts vairāk nekā desmit firmu. Ir izveidots arī saraksts ar riska personām, uz kuru vārda uzņēmumu nav iespējams reģistrēt.

Savukārt juridiskajā adresē nesasniedzamiem uzņēmumiem tiek piemērota vienkāršota likvidācija. Tiesības izbeigt kapitālsabiedrības darbību, ja tā nav sasniedzama savā juridiskajā adresē, Uzņēmumu reģistram ir kopš 2017. gada. Šī iemesla dēļ šogad izbeigta jau gandrīz pusotra tūkstoša firmu darbība. Apmēram tikpat daudz nesasniedzamu uzņēmumu reģistrs likvidē ik gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt