Latvija ilgstoši ir viena no līderēm ar augstāko smēķētāju īpatsvariem Eiropā. Agri vai vēlu šis netikums rada zaudējumus valstij, prasot lielus līdzekļus smēķētāju ārstēšanai. Veselības ministrija cer, ka atteikties no kaitīgā ieraduma sabiedrību piespiedīs plānotās likumu izmaiņas, kas turpmāk ne tikai būtiski ierobežos vietas, kurās drīkst pīpēt, bet arī krietni stingrāk ierobežos iespējas legāli iegādāties cigaretes.
Kaut jautājums valdībā vēl nav skatīts, diskusijas raisījuši plānotie mazumtirdzniecības ierobežojumi, kas paredz, ka turpmāk tabakas produktus varēs turēt nevis veikalu plauktos, bet gan slēgtos skapjos. Tāpat no aprites būs jāizņem mazie cigarešu iepakojumi un aromatizētā tabaka.
Valsts ieņēmumu dienestā uzsver – dienests nav pret smēķēšanas ierobežošanu, tomēr kontrabandas problēma ir jāņem vērā.
„Nelegālā tirgus apjoms Latvijā aizvien ir augsts. Pat mūsu pastiprinātie kontroles un novēršanas pasākumi dod rezultātus, bet ne tik lielus, kā mēs vēlētos. Jebkurā gadījumā mums ir jāņem vērā, ka nevienā pasaules vietā, kur cenu starpība ir tik liela kā Latvijas gadījumā ar Krievijas un Baltkrievijas robežu ir paaugstinātie riski un vilinājums noziedzīgajai pasaulei ievest lēti nopirktu preci jebkur nopirktu un pārdot par ievērojami dārgāku cenu. Līdz ar to ir pastiprināti jāstrādā dienestiem, un tas ir jāņem vērā izstrādājot nacionālos tiesību aktus,” skaidro VID ģenerāldirektores vietnieks Kaspars Čerņeckis.
„Mēs esam atbildīgi par veselību, bet par kontrabandas apkarošanu ir atbildīga cita ministrija. Un mēs zinām, ka smēķēšana ir viens no vislielākajiem ļaunumiem, kas gandē mūsu cilvēku veselību un dažādi ierobežojoši pasākumi pasargā mūsu cilvēkus no smēķēšanas nodarītā kaitējuma,” norāda veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).
Pērn veikts pētījums atklāja, ka teju katra trešā Latvijā nosmēķētā cigarete ir ievesta nelegāli. To, ka ierobežojumiem jāsakrīt ar realitāti atzīst arī premjere Laimdota Straujuma („Veinotība”): „Es personīgi neesmu iepazinusies ar piedāvājumiem, ko Veselības ministrija ir sagatavojusi, bet tiklīdz tie parādīsies Ministru kabinetā, tā ir jāvērtē. Ir jābūt līdzsvaram. Mēs nevaram pārāk stingrus noteikumus... Tiklīdz tie nav līdzsvarā ar konkrēto praksi un īstenību, tā palielinās šis te.”
To, ka sabiedrības attieksme pret smēķēšanas kaitīgumu būtiski nemainās, apliecina arī Slimību profilakses un kontroles centra pētījumi.
No tā, ka cilvēki pirks kontrabandas cigaretes Belēvičs nebaidās: „Mēs nebaidāmies. Ar slimu tautu mums nebūs nekāda ekonomiskā izrāviena. Gluži pretēji – ja cilvēki negandēs savu veselību, svarīgi ir lai jaunie neiesāk un negandē ar dzeršanu. Tad viņi būs veseli un mūsu valsts uzplauks.”
Veselības ministrija plāno, ka daļa no izstrādātajiem grozījumiem stāsies spēkā nākamā gada maijā, bet ierobežojumi tirdzniecībai 2018.gadā.
