Panorāma

Strīdi partijā "Vienotība" turpinās

Panorāma

Aicina pieteikties ģimenes, kam samazinās atbalsts

Cīņās par kvotām 9 miljoni eiro privātajiem

Cīņā par izmeklējumu kvotām privātās klīnikas nopelna deviņus miljonus eiro

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Kamēr lielo slimnīcu poliklīnikās Rīgā vairogdziedzera izmeklējums jāgaida trīs mēnešus,  Saulkrastos vai Olainē to var veikt pēc nedēļas. Otra likumsakarība –  kamēr universitātes klīniku mediķi nevar pieņemt vairāk pacientu kvotu dēļ, privātajos medicīnas centros tās pašas rindas uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem ir nelielas. Taču kvotu pārdale nav gaidāma. Privātajiem uzņēmējiem tas ir liels budžeta pīrāga rieciens. Pērn privātie ambulatoro pakalpojumu sniedzēji šādi nopelnīja vismaz deviņus miljonus eiro

Nacionālā veselības dienesta telefona operatorēm līnija zvana nepārtraukti. Tie, kuri interneta mājaslapā „rindapiearsta.lv” nevar ielūkoties paši, zvana, lai noskaidrotu, kur visātrāk var saņemt pakalpojumu. Paralēli lielajām universitātes klīnikām izmeklējumus ambulatori veic desmitiem pašvaldību un privāto medicīnas centru.

Nacionālajā veselības dienestā nevar pateikt, tieši cik izmeklējumu ir uzticēti privātajiem, bet tā esot aptuveni trešā daļa. Šī gada veselības budžets no pērnā neatšķiras, pērn ambulatorajiem izmeklējumiem un analīzēm valsts tērēja nepilnus 28 miljonus eiro. Tātad aptuveni deviņi miljoni eiro nonāca privāto uzņēmēju rokās.

Rīgas Austrumu slimnīcas vadība jau paudusi, ka viņu jauda veikt ambulatoros izmeklējumus ir trīs reizes lielāka, ja vien nebūtu kvotu žņaugi. Tādēļ daudzi speciālisti raujas uz pusēm. No rīta pieņem slimnīcas poliklīnikā, pēcpusdienā skrien uz privāto. „Viņš jau pirms darba laika beigām ir nervozs. (..) Agrāk bija prestiži strādāt slimnīcā, tagad ambulatori var nopelnīt vairāk,” saka Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.

Slimnīcas atklāti atzīst, ka vienīgā iespēja pelnīt ir ar ambulatorajiem pakalpojumiem. Tajā pašā laikā viņu poliklīnikās parasti nāk pacienti ar ielaistām saslimšanām. 

Stradiņa slimnīcas poliklīnikā pērn kvotas beidzās septembrī, un daļa ārstu palika bez iespējas nopelnīt ambulatorajā sektorā. Tāpēc šogad kvotas izdalītas uz 12 daļām, lai ir katrā mēnesī. To, kāpēc tik liela budžeta daļa tiek arī privātajam biznesam, te nesaprot. „Dažādās privātās struktūrās kvotas ir līdz gada beigām. Mums bija tā, ka vēl decembrī aizbrauc uz Ādažiem un izdara. Es nesaprotu, kāpēc privātie piedalās. Laikam spēcīgi tie lobiji,” rokas noplāta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja Ilze Supe.

To, kam dot valsts pasūtījumu uz izmeklējumiem, nosaka veselības politika. Latvijā Ministru kabineta noteikumi pakalpojumu sniedzēju nešķiro pēc tā, vai tas ir pašvaldības, valsts vai privātais centrs. Skatās, vai centrā iespējams veikt pēc iespējas plašāku izmeklējumu klāstu un citus kritērijus. Pērn Nacionālā veselības dienesta ierēdņi bija sagatavojuši plānu, kā mainīt šo pieeju par labu valsts klīnikām, taču privātie uzņēmēji iebilda un tieši valdības mājas gaiteņos projekts tika apturēts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti