4. studija

Vai Alvis Hermanis «Rīta Panorāmā» lielās ar kriptovalūtas darījumiem?

4. studija

4. studija

Cīņa ar žūpību: kāpēc trūkst atskurbtuvju?

Cīņa ar žūpību: kāpēc trūkst atskurbtuvju?

Sociālais centrs "Gaiziņš" ir vienīgā vieta Rīgā, kur Pašvaldības policija vai Valsts policija ik dienu nogādā pārdzērušos cilvēkus atskurbšanai. Pārējie nonāk slimnīcās.

Atskurbtuves pakalpojuma sniegšanu sociālajā centrā "Gaiziņš" uzņēmusies biedrība "Sarkanais krusts". 2016.gadā organizācija noslēgusi vienošanos ar Rīgas domi. Statistika ir šokējoša. Pagājušajā gadā vien Pašvaldības policija uz Gaiziņa ielu 7 atvedusi vairāk nekā 6000 pēc alkohola lietošanas pakritušas personas, teju 400 nodotas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem un aizvestas uz kādu no Rīgas slimnīcām. Atskurbšanas telpas centrā paredzētas vismaz 110 klientiem.

Ziemas periodā bezpajumtniekiem tā ir vienīgā cerība nenosalt, jo citās patversmēs piedzērušos cilvēkus neuzņem.

Turklāt, daži pamanās apreibināties atkārtoti un atgriežas pagulēt pat vairākas reizes dienā.

Vai patversmei vajadzētu sniegt atskurbšanas pakalpojumu? Vēl jo vairāk – vai rūpes par pārdzērušos cilvēku atskaidrošanos būtu jāuzņemas slimnīcām?

Izrādās, atskurbtuves – kā pakalpojums, pazudušas, veidojoties Latvijas valstij. Tās, kā PSRS laiku mantojumu, likvidēja jau pirms teju 30 gadiem.

"Tā bija padomju laiku politika – attīstīt šādu atskurbtuvju esamību un personas iespējami vairāk nogādāt tieši uz šo vietu, kas pēc tam paredzēja dažādas represijas pret šīm personām. Sabiedriskā pāraudzināšana," sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Pašvaldību departamenta direktors Aivars Mičuls.

Taču, izrādījās, ka arī neatkarīgajā Latvijā ļaudis turpināja dzert, kā dzēruši, taču atskurbtuvju jautājuma risināšanu jau gadiem ilgi nevēlas uzņemties neviena ministrija.

"Persona, kura ir alkohola reibumā un kurai ir visādas veselības problēmas, viņa primāri jānogādā ārstniecības iestādē. Savukārt, ja uzvedība ir tik agresīva, ka apdraud pašu un arī visus apkārtējos, tad būtu jānogādā policijas iecirknī.

Tā kā, atskurbtuve nav tāda zelta panaceja. Tas ir tikai viens no posmiem vispārējā ķēdē," skaidroja VARAM pārstāvis.

"Šeit būtu jābūt valsts noteiktam definējumam, normatīvam, kas ir atskurbtuves pakalpojums, kādām personu grupām tas ir domāts, kāds ir process, kā notiek šī personu uzņemšana, ar kādām medicīnas komplikācijām viņus var uzņemt, kad ir nepieciešama šī ārstniecības iestāde," teica Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvis Aldis Strapcāns.

VARAM pārstāvis sprieda: "Būtu jāvelta lielāka uzmanība sociālajam darbam, jo nav liels noslēpums, ka diezgan liela grupa personām, kas saskaras ar alkoholisma problēmām, ir tā, kurai ir citas sociālās problēmas – teiksim, cilvēks ir pazaudējis darbu, atbrīvojies no ieslodzījuma vietas. Mūsu ministrijas ieskatā, jautājums, kas risināms kompleksi, tieši strādājot ar šo personu. Tā kā, attīstīt atskurbtuvju tīklu, lai tas būtu lielāks un vairāk, tā nav gluži pareizā pieeja."

Iespējams risinājums – neliela daļa alkohola akcīzes nodokļa būtu jāpiešķir pašvaldībām cīņai ar žūpību.

"Pašlaik ir tā sistēma, ka pašvaldības, kuras nodrošina atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanu, valsts viņiem caur programmu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kompensē līdz 15 eiro. Nākotnē varētu būt, ka šāda kompensācija tiek saņemta ne tikai par atskurbināšanas pakalpojumu, bet proporcionāli iedzīvotāju skaitam ar mērķi apkarot žūpību," teica Mičuls.

Pakalpojumu patlaban nodrošina 36 pašvaldībās. Pēc saviem ieskatiem, jo vienota likuma, kā atskurbšanai būtu jānotiek, kad jāiesaistās mediķiem un kādā kārtībā iereibušais jāved uz slimnīcu, valstī diemžēl nav un tuvākajā laikā, visticamāk, arī nebūs.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti