Līdz šim pavasaris kūlas dedzinātājiem ir bijis labvēlīgs, kā vēl nekad. Sniega nav, zāle ir sausa, tāpēc kūla deg gan tur, kur palicis vien pērnā gada ataugušais atāls, gan tur, kur vējā plīvo nenopļautā zāle. Ar vēja palīdzību uguns dzirksteles var tik aiznestas pat lielā attālumā. Izsaukumi par kūlas dedzināšanu ir viens pēc otra.
Nereti, kad ierodas glābēji, glābt vairs īsti nav ko. Viens no veidiem, kā tiek sodīti saimnieki, ja viņu zemē degusi kūla - samazināti vai pilnībā atņemti Eiropas platību maksājumi. Tomēr, kā izrādās tie, kas piesakās uz platību maksājumiem ļoti reti ir saskārušies ar kūlas dedzināšanu. Pērn, Austrumlatgales reģionā no 50 sastādītiem aktiem tādi ir bijuši vien septiņi.
“Skatoties lielas platības viens gadījums bija (..) Cirmas pusē 40 hektāru lauksaimniecībā dega skatoties šī zeme nebija pieteikta uz platību maksājumiem,” saka Lauku atbalsta dienesta Austrumlatgales reģionālās pārvaldes vadītājs Aigars Puncuļs.
Zemes īpašniekus sodīt par ugunsdrošības pasākumu neievērošanu savā teritorijā var arī ugunsdzēsēji. Rēzeknes daļā ir pieci inspektori, kuri iespēju robežās brauc uz notikuma vietu un apseko to.
“Par kūlas dedzināšanu sodīts tikai viens (..) bieži vien sanāk, ka reidi ir ārpus mūsu darba laika. Laika trūkums,” atzīst Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Latgales reģiona Rēzeknes daļas inspektors Pāvels Vavilovs.
Lietas par kūlas dedzināšanu tiek izskatītas konkrētās pašvaldības administratīvās komisijas sēdēs. Rēzeknes novadā pēdējā šāda lieta skatīta vien 2011. gadā un tuvākā laika plānā tādas nav paredzētas.
“Man grūti atbildēt uz to jautājumu, kāpēc tieši tā notiek, varbūt vajag adresēt to Valsts policijai,” saka Rēzeknes novada pašvaldības Juridiskās un lietvedības nodaļas jurists Vadims Čuhnovs.
Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas priekšniekam uz galda biezā mapē salikti iesniegtie kūlas degšanas gadījumi. Tos visus ir jāizskata un jāveic izmeklēšana. Kūla lielākoties deg laukos, tuvumā var nebūt kaimiņu un tas nozīmē, ka arī liecinieku, tāpat lietiskais pierādījums sērkociņš, sadedzis līdz ar pērno zāli. Arī policistu nav tik daudz, lai dodos izmeklēt katru kūlas ugunsgrēku. „Šodien bija gadījums. Iesniegums, ka kāds kaimiņš dedzinājis kūlu,“ piemēru min Valsts policijas Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas 2. iecirkņa priekšnieks Aldis Saukāns.
Viens no iespējamiem veidiem, kā cīnīties ar kūlas dedzinātājiem, palielināt administratīvo sodu apjomu. Jo citādāk, kūlas dedzināšanas gadījumu skaits ir vien statistikas datu fiksēšana. Un lauku iedzīvotājiem, lai pasargātu mājas no kūlas ugunsgrēkiem būs jārok apkārt tranšejas, līdzīgi kā to izdarījis kāds neapdzīvotas mājas saimnieks, tā izglābjot savu īpašumu. Viņš uguns mēlēm atdeva vien pirtiņu.
