Valsts policijas iecirkņos visā Latvijā maijā saņemti desmitiem iesniegumu no krāpnieku shēmā cietušajiem. Kādam Daugavpils iedzīvotājam izkrāpti vairāk nekā 9 tūkstoši eiro, Grobiņas iedzīvotājam gandrīz pieci tūkstoši, bet kādam ventspilniekam naudu, arī vairāku tūkstošu apmērā, tomēr ir izdevies atgūt.
''Atnāca jauna maksājumu karte, un vajadzēja to aktivizēt internetbankā. Viņš “Google” meklētājā ievadīja ''Luminor'' nosaukumu, izlēca uzreiz tieši saite ar internetbanku. Paldies, Dievam, stāvēja statusā: rezervēts. Mēs sazvanījāmies ar banku, palūdzām, lai aptur maksājumu, un nākamajā dienā nauda tika atgriezta,” pastāstīja krāpšanas gadījumā cietušās ģimenes pārstāvis.
Izmantojot viltus “Luminor” internetbanku, aprīlī un maijā apkrāpti gandrīz simt Latvijas iedzīvotāju. Shēma pārliecinoša: cilvēki steigā internetā meklē banku, tad, sekojot reklāmas saitei, lietotājs nonāk mājaslapā, kas līdzinās “Luminor” internetbankai. Ievadot savus bankas datus tiek dota iespēja krāpniekiem piekļūt kontiem.
''Jāpievērš uzmanība, kas ir šie augšējie baneri, kas jums tiek piedāvāti kā reklāma. Bieži vien, un tā ir uzbrukuma sakne, šie linki ir neīsti un zem linkiem var slēpties viltus lapa, kas vizuāli atgādina mūsu lapu, bet funkcionāli tāda nav,” pastāstīja ''Luminor'' bankas krāpšanas novēršanas speciālists Anrijs Šmits.
Policijas Ventspils iecirkņa priekšnieks Ansis Zanders ieteica uzmanīties: ''Tātad nemeklēt ''Luminor'' internetbanku caur “Google” vai citām meklēšanas sistēmām, bet pārliecināties, ka tā tiešam ir “Luminor'' īstā mājaslapa un tikai tad iet iekšā.”
Banku drošības dienesti norādīja – pat ja maksājums nav veikts un cilvēks laikus ir atpazinis viltus mājaslapu, dati var būt kompromitēti. Sadarbībā ar policiju šogad nobloķētas vairāk nekā 40 viltus mājaslapas, norāda “Luminor” bankas speciālists.
''Jā, mums ir izdevies palīdzēt vairākiem mūsu klientiem, kas ir kļuvuši par upuriem. Mums ir izdevies atgūt viņu līdzekļus pilnā apmērā. Tas ir izdarāms,” pastāstīja Šmits no “Luminor”.
Rudenī Latvijā esot bijis arī krāpniecisko zvanu vilnis, bet, sākoties karam Ukrainā, zvani krievu valodā atskan retāk. ''Kas ir interesanti, varbūt tas ir saistīts ar karadarbību Ukrainā, jo vēl pirms gada ļoti daudz šādu telefonzvanu nāca tieši no Ukrainas. Un Kijivas centrā pat aizturēja vairākus telefonoperatoru centrus,” pastāstīja “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.
Tikmēr par viltus “Luminor” internetbankas lapām šobrīd Valsts policijā ir uzsākti vairāki kriminālprocesi, jo, pat informējot un brīdinot iedzīvotājus, ka nedrīkst atvērt nezināmas saites, krāpnieki tās izveidojuši tik rafinēti, ka cilvēki atšķirību nepamana.
