Tas gan neatrisina šo problēmu citviet uz austrumu robežas, kur arī nepieciešams sakārtot infrastruktūru.
Robežu Pāternieku robežkontroles punktā ik dienu šķērso 100 kravas automašīnas, tūristu autobusi un vieglie auto. Muitas darbs ir saspringts, un līdz šim, lai atklātu kādas kontrabandas preces, varēja paļauties tikai uz darbinieku profesionalitāti.
Muitas Kriminālpārvaldes Latgale daļas vadātāja vietnieks Guntars Kokins stāstīja, ka uzstādīt skeneri bija plānots jau pirms vairākiem gadiem, “tikai tagad tika piešķirts finansējums, skeneris ir uzstādīts, bet vēl nav nodots ekspluatācija, bet ceram 2 - 3 nedēļu laikā tas sāks darbu”.
Kontrabandas cigarešu sērga Latvijā manāmi uzplauka, sākot ar 2009 gadu, un gada laikā nelegālā akcīzes preču īpatsvars sasniedza savu visaugstāko punktu 44,6%. Kaut arī pētījumi liecina, ka kontrabandas preču ieviešana Latvijā samazinās, tomēr tas notiek lēni, ik gadu tikai par 1% līdz 2 %.
Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra – Kārkliņa Ādmine uzskata, ka muita strādā kvalitatīvi, bet ir “jāaprīko robežas ar tehniku, jādomā par infrastruktūru, kas ir novecojusi”.
Tiek plānots ka līdz 2016.gadam visi robežkotroles punkti tiks aprīkoti ar skeneriem.
Šobrīd visaugstākais riska faktors ir Terehovas un Indras robežkontroles punkti, kur kontrabandas pārvedēju ceļi ved visbiežāk. Iemesls vienkāršs - Terehovā iekārtas ir novecojušas un bieži nedarbojas, bet Indrā dzelzceļa vagonu apskate notiek ar rokām un spogulīšiem. Pirms dažām nedēļām tieši Indrā muitas darbinieki atklāja šī gada lielāko kontrabandas cigarešu krava – miljonu cigarešu, kas ir 50 tūkstoši paciņu.
Cigarešu cenu starpība Latvijā un Baltkrievijā ir galvenais faktors, kas kontrabandas cigarešu biznesam liek plaukt. Melnajā tirgu paciņa Baltkrievijas cigarešu “More” maksā 1,8 eiro, savukārt veikala cena ir 2,65 eiro.
Muitas pārvaldes direktora vietniece uzskata, ka būtu jāuzliek arī bargāki sodi , kā arī uz robežas strādājošajiem jāpiemēro attiecīgas algas, jo darbinieku korumpētība tiek atklāta joprojām.