- Ugunsgrēku vaininieki - jaunieši, saimnieki, smēķētāji
- Cieš un iet bojā cilvēki, tiek nodedzinātas ēkas
- Kūlas dedzināšanu ietekmē laika apstākļi
- Sodi par kūlas dedzināšanu un zemes īpašnieku atbildība
- Sodu par kūlas dedzināšanu ļoti maz
- Teritorijās, kas pretendē uz platību maksājumiem, kūla netiek dedzināta
- Pašvaldību iesaiste dod rezultātus, taču dažas iesaistās slinki
- Deg arī kūla uz pašvaldību un valsts zemes
Pērnās zāles dedzināšana ir aizliegta un par to var saņemt arī pietiekami nopietnu sodu - fiziskām personām no 280 līdz pat 700 eiro. Summa iespaidīga, kas varētu būt pietiekami efektīgs līdzeklis, lai kūla netiktu dedzināta. Bet - tā nebūt nav.
“Bija tādi gadījumi, kad cilvēki katru gadu nodarbojas ar kūlas dedzināšanu, viņi vienu gadu, dedzinot kūlu, sadedzināja saimniecības ēkas un nākamajā gadā, atkārtoti aizdedzinot kūlu, viņi sadedzināja sev dzīvojamo māju”, atceras VUGD Latgales reģiona brigādes Rēzeknes daļas komandieris Viktors Ščavinskis.
“Gribētu teikt, ka tā ir latviešu tautas paraža, jo katru gadu aprīlis, maijs aizrit kūlas zīmē”, norāda Valsts policijas (VP) Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka vietnieks Aldis Saukāns.
“Kūlas dedzināšana ir jāuzskata vairāk par sociālu problēmu, jo dedzināšana notiek vairāk vai mazāk vienās un tajās pašās vietās”, stāsta Gita Strode, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas aizsardzības departamenta direktore.
“Citam arī viensēta nodeg, pie ceļa kāda plastmasas caurule, nobrauktuves jāremontē. Bet mēs degam, jā!”, tā Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins.
Ugunsgrēku vaininieki - jaunieši, saimnieki, smēķētāji
Tiek izdalītas trīs cilvēku kategorijas, kas pavasaros dedzina kūlu. Tie ir vidēja un pensijas vecuma cilvēki, kuri pērnās zāles dedzināšanu uzskata kā iespēju apsaimniekot savu teritoriju. Arī bērni, jaunieši, kuriem dedzināšana ir kā joks, izklaide. Un tāpat neuzmanīgie smēķētāji, kas, nometot nenodzēstu izsmēķi, izraisa sausās zāles degšanu.
Lielākoties deg neapsaimniekotas zeme un teritorijas, kur ir grūti nopļaut zāli, kā, piemēram, ceļmalas, aizaugušas krūmāju vietas. Ugunsdzēsēji konstatējuši - lielākoties kūlas ugunsgrēki izceļas pēcpusdienā, kad skolēni dodas uz mājām no skolas un pieaugušie no darba, un brīvdienās, kas apliecina apzinātu dedzināšanu.
Cieš un iet bojā cilvēki, tiek nodedzinātas ēkas
Mēdz jokot, ka latvieši ir dedzinātāju tauta. Par to pavasarī vien pasmejoties vai uzzinot kārtējo kūlas ugunsgrēku statistiku, bieži neapzināmies, ka pērnās zāles dedzināšanai ir postošas sekas.
Par to liecina kaut vai daži skaitļi:
2015.gadā kūlas ugunsgrēkos cieta trīs cilvēki, aizvadītajā gadā cieta septiņi un viens gāja bojā.
Dedzinot pērno zāli, ir nodedzinātas arī saimniecības ēkas un dzīvojamās mājas. 2014.gadā – 88 ēkas, 2015. gadā 33 un pērn 39.
Kūlas dedzināšanu ietekmē laika apstākļi
Raugoties kaut vai desmit gadu griezumā, cilvēku ieradumi dedzināt pērno zāli nemainās. Statistiku par kopējiem Latvijas kūlas ugunsgrēkiem ietekmē vien laika apstākļi. Ja pavasaris ir silts un mitrs, ātri izaug jaunā zāle un dedzināt veco vairs nav iespējams. Tomēr, ja pavasaris ir silts un sauss, kūla tiek dedzināta ļoti aktīvi. Šobrīd ugunsdzēsējiem kūlas dedzināšanā nākas cīnīties ar sekām, skaidrojošais darbs manāmus rezultātus nedod.
“Mums katru gadu, katru mēnesi pirms kūlas sezonas notiek informatīvās kampaņas, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar pašvaldībām, brauc inspektori, prezentē materiālus, statistiku, bet nekas nemainās...” atzīst VUGD Latgales reģiona brigādes Rēzeknes daļas komandieris Viktors Ščavinskis.
Pērn Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Latvijā kopumā fiksēja vairāk nekā 2700 kūlas ugunsgrēkus.
Pērnā zāle dega vairāk nekā 3200 ha apjomā, no tiem teju puse dega Latgalē. Pērn Latvijā pirmās divas līdera vietas kūlas ugunsgrēku skaita ziņā ieņem Daugavpils novads un Rēzeknes novads, tāpat lielos apjomos pērnā zāle dega arī Daugavpils pilsētā. Jāpiebilst, šīs teritorijas ziņā ir vienas no lielākajām pašvaldībām, tāpēc arī statistika ir proporcionāli lielāka.
Nemitīgi tiek atgādināts - pērnās zāles dedzināšana ir sodāma. Un te rodas jautājums, vai sodi cilvēkus tomēr nebiedē un neaizkavē? Šogad Jēkabpils pusē divos gadījumos dedzinātāji tika pieķerti notikuma vietā. Ugunsdzēsēji ierodoties uz kūlas ugunsgrēku, tālāk sastapa jauniešus, kuri turpināja dedzināt, savukārt otrajā gadījumā aculiecinieki ziņoja par dūmiem un, ugunsdzēsējiem dodoties pārbaudīt, tika sastapts arī pats dedzinātājs, kurš atzina, ka šādi vairākus gadus sakārto teritoriju. Tomēr šādu gadījumi nav daudz.
Sodi par kūlas dedzināšanu un zemes īpašnieku atbildība
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, izbraucot uz kūlas izsaukumiem, pēc tam tos uzskaita, veidojot kopējo statistiku, kas regulāri tiek nodota tālāk Valsts policijai un arī Lauku atbalsta dienestam, tās ir divas struktūras, ar kuru palīdzību var tikt piemērotas soda sankcijas par pērnās zāles dedzināšanu un savas zemes nesakopšanu.
Valsts policija, izskatot lietas, tās nodod pašvaldību Administratīvajām komisijām. Tās savukārt vērtē sodu piemērošanu. Rēzeknes novadā, kur pērn fiksēti 93 kūlas ugunsgrēki, pašvaldības Administratīvā komisija izskatīja vienu lietu, rezultātā to izbeidza, jo netika pierādīta personas vaina. Arī citus gadus nav bijis veiksmīgāk.
“2014.gadā divas personas sodītas ar naudas sodu 280 eiro. 2015.gadā nevienas lietas nebija par kūlas dedzināšanu, 2016.gadā nav bijis. Un zemes īpašniekiem, ka viņi savu teritoriju nav sakārtojuši un ka kūla tur ir degusi - cik es atceros, tikai viens gadījums tāds bija, kur tika pieķerts nomnieks, kurš apstrādāja zemes gabalu, izdomāja, ka vajag nodedzināt, lai varētu pēc tam apart,” stāsta Rēzeknes novada pašvaldības Juridiskās un lietvedības nodaļas jurists Vadims Čuhnovs.
Sodu par kūlas dedzināšanu ļoti maz
Valsts policija izskata visus saņemtos dedzināšanas gadījumus, katrs no tiem jāpārbauda. Diemžēl vainīgo ļoti reti izdodas atrast vai pieķert notikuma vietā.
“Jā, resursu tērēšana sanāk diezgan liela, jo mēs reaģējam uz katru gadījumu un izvērtējam kādu lēmumu mēs pieņemsim, bet rezultāts ir diezgan niecīgs, jo iegūt pierādījumus par kādas personas vainu ir ļoti sarežģīti”, skaidro VP Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka vietnieks Aldis Saukāns.
Pērn Valsts policijas Rēzeknes iecirknī no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tika saņemti 150 pērnās zāles dedzināšanas gadījumi.
“Šobrīd mums ir uzsāktas vairākas Administratīvās lietvedības, bet vienā lietvedībā tiks sastādīts Administratīvais pārkāpuma protokols, jo kaimiņi Rēzeknes novadā ir ziņojuši par šo gadījumu un ir snieguši liecības policijai, viņi redzēja, kā tiek dedzināts”, stāsta VP Rēzeknes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas priekšnieka vietnieks Aldis Saukāns.
Teritorijās, kas pretendē uz platību maksājumiem, kūla netiek dedzināta
Arī Lauku atbalsta dienestam ir (LAD) visas iespējas vērsties pret zemes īpašniekiem, kuri nav varējuši sakārtot savu zemi, lai tur nedegtu kūla. Bet arī šī iestāde nav tā, kas kūlas degšanu varētu mazināt. Ar soda sankcijām Lauku atbalsta dienests vēršas pret tiem, kuri pretendē uz Eiropas Savienības platību maksājumiem. Kā stāsta Lauku atbalsta dienesta Austrumlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Aigars Puncuļs, arī viņu iespējas mazināt kūlas degšanas apjomus ir ierobežota. Kūla ļoti reti tiek dedzināta teritorijās, kuras pretendē uz platību maksājumiem.
“Lauksaimnieki, kuri apstrādā šo zemi, viņi kūlu nededzina; deg tā platība, kura nav kopta. Piemēram, 2016.gadā visā republikā 21 lauksaimnieks ir reāli sodīts, un soda sankcija ir bijusi no 5-15%. Tai skaitā mūsu reģionā no šiem 21 bija trīs lauksaimnieki, kuri reāli tika sodīti. Un tie ir 5-15%,” norāda LAD Austrumlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītājs Aigars Puncuļs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā jautāju, vai un kā notiek informatīvais darbs vai sadarbība ar pašvaldībām, lai mazinātu kūlas dedzināšanu. Saņemu atbildi - tā nav ministrijas kompetence. Par kūlu jājautā Dabas aizsardzības pārvaldei. Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode norāda - uguns nav slikta, reizēm tas ir vienīgais veids, kā sakārtot aizlaistu zemes īpašumu vai īpaši aizsargājamu teritoriju, taču kūlas dedzināšanu, kas ir kā apsaimniekošanas veids gadu no gada pārvaldē vērtē negatīvi.
“Dabā nav tikai balts vai melns, ir tā nianse, ko mēs cenšamies uzsvērt, ka uguns ir nepieciešama, jo aiz tā, ka nedrīkst dedzināt, ir pārmetumi, ka uguns vispār nav pieļaujama kā kaut kāds apsaimniekošanas pasākuma veids. Ir nepieciešama skaidrojošā darbība, lai izstāstītu šīs atšķirības, un to mūsu speciālisti skaidro, bet tāda speciāla izglītojošā informatīvā kampaņa, tāda gan nav paredzēta un netiek veikta,” saka Strode.
Dabas aizsardzības pārvaldē ir pārliecināti, ka šobrīd pietiekami labi ar kūlas dedzināšanas apkarošanu tiek galā ugunsdzēsēji un pašvaldības. Tomēr,
raugoties uz 2015.gada statistiku, kad Latvijā tika reģistrēti vairāk nekā 2780 kūlas ugunsgrēki, Latgalē ugunsdrošības inspektori sastādīja vien 17 administratīvo pārkāpumu protokolus.
“Nav tā, ka mēs ejam speciālos reidos, lai pārbaudītu, vai ir šīs sakoptās teritorijas, vai nav šīs sakoptās teritorijas - ir jāsaprot, ka ugunsdzēsēji glābēji nevar apstaigāt katru ēku, apstaigāt katru pagalmu. Tāpēc mēs aicinām šo pašvaldību iesaistīšanos, kontrolējot kādas noteiktās prasības, kas jāievēro īpašniekiem”, skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Inta Šaboha.
Tāpat ugunsdzēsējiem kūlas degšanas vietā nav iespējams noteikt zemes īpašuma kadastra numuru, tas apgrūtina zemes īpašnieka noskaidrošanu.
“Izbraucot uz notikumu, mūsu automašīnas nav aprīkotas ar sistēmām, ka varam noteikt zemes gabala kadastra numuru un pēc numura zemes īpašnieku. To var Zemes dienests un Lauku atbalsta dienests, un tas process ļoti sarežģīts. Ir arī tādas grūtības, ka lielas platības pieder ārzemniekiem un vispār nav iespējams atrast un sazināties ar to īpašnieku”, stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rēzeknes daļas komandieris Viktors Ščavinskis.
Pašvaldību iesaiste dod rezultātus, taču dažas iesaistās slinki
Pēdējais posms paliek vietējās pašvaldības, kas varētu pašas uzņemties kontroli par zemes īpašumu sakārtošanu, lai kūlu tur nevarētu dedzināt. Pašvaldības savos saistošos noteikumus varētu atrunāt, ka zemes īpašniekiem ir noteikta atbildība par īpašuma uzturēšanu kārtībā. Piemēram, noteikt, cik garai būtu jābūt zālei rudenī. Šādi piemēri Latvijā jau ir.
“Ja mēs skatāmies no aizvadītajiem gadiem, tad, piemēram, Rēzeknē, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā ir noteiktas zemes apsaimniekošanas minimālās prasības. Kurzemē pēc teritoriju sakopšanas tā kūla ir mazinājusies”, stāsta VUGD pārstāve Inta Šaboha.
Tomēr Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška atzīst, ka pašvaldības iespējas iesaistīties ir sarežģītas. Šobrīd tā ir vien informēšana, ka kūlu nevajadzētu dedzināt.
“Pašvaldība, ko mēs pašvaldība? Tā jau ir katra zemes īpašnieka atbildība, kā viņš apstrādā zemi, tajā pašā laikā es zinu tādas platības, kur nav iespējams apstrādāt - mežmalas, meža ieloki.
Vai ir kādas soda sankcijas? Jāsaka godīgi, nav soda sankciju, par to, ka ir aizaugušas zemes platības. Bet mēs arī apzināmies, ka mums nav arī pašvaldības policijas, grūti iedomāties, kurš būtu tas darbinieks pagastā vai novadā, kas sekotu tam visam līdzi”, tā Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška.
Arī Daugavpils novadā, kur gadu no gada izdeg lielas zemes platības, pēdējais sodītais dedzinātājs bija pirms pieciem gadiem. Sods toreiz vēl bija 200 latu. Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins, atzīst, ka pašvaldība nevēršas pret zemes īpašniekiem.
“Nē, nē, nesodām, mēs tikai caur LAD ejam,” tā Daugavpils novada domes priekšsēdētājas vietnieks Arvīds Kucins
Arī zemes nodoklis Daugavpils novadā īpašniekam nekļūst lielāks, ja zeme nav sakopta un uz tās degusi pērnā zāle.
“Nē, nedarām, to mēs nepaaugstinām, mēs likumā noteiktā kārtībā, mēs ņemam tos savus procentus no kadastrālās vērtības”, skaidro Kucins.
Deg arī kūla uz pašvaldību un valsts zemes
Šajā pavasarī Latgalē visaktīvāk kūlu dedzina tieši Daugavpils pilsētā. Vienā reizē tiek nodedzināti pat 9-10 ha. Un šajā gadījumā ar soda sankcijām pašvaldībai būtu jāvēršas vairumā gadījumu pašai pret sevi.
“Tie pārsvarā nav privāto zemes gabali, un tāpēc iespējas griezties ar kādām represijām tomēr ir ļoti ierobežotas. Pašvaldībai ir daudz brīvas teritorijas, kas pieder gan privātajiem, gan ļoti daudz pašvaldībai vai valstij, kuras netiek izmantotas, līdz ar to netiek pienācīgi apsaimniekotas, tieši tādēļ šīs teritorijas deg.
No pagājušā gada pašvaldība jau sākusi īpašu uzmanību tam pievērst. Pirmais, ko mēs varam darīt, ir maksimāli šīs teritorijas kopt, pļaut pirms ziemas sezonas, lai neveidotos labvēlīga vide šādiem ugunsgrēkiem,” skaidro Daugavpils pilsētas domes izpilddirektore Inga Goldberga.
To, cik izmaksā Valsts ugunsdzēsības un glābšana dienestam pavasarī veltītais laiks pērnās zāles ugunsgrēku dzēšanai, dienestā neatklāj. Izsaukumu ir daudz, nereti Rēzeknes daļas ugunsdzēsējiem ir bijis tā, ka, dzēšot kūlu, uz citiem izsaukumiem, jādodas brigādēm no blakus posteņiem, kas ir papildu attālums un laiks. Tas, ka kūla ir problēma – nav šaubu. Tomēr šobrīd valstiskā līmenī nav skaidrības, kā ar šo sērgu cīnīties.
Biežākās atbildes, kāpēc neizdodas, ir šādas: dedzinātāju nevar pieķert pie rokas, jāmainās kopumā cilvēku apziņai. Savukārt pašvaldības atzīst - viņām nav papildu resursu, lai kontrolētu dedzinātās teritorijas.
Šajā pavasarī Latvijā fiksēti jau vairāk nekā 730 kūlas ugunsgrēki.
