Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule Latvijas Radio pastāstīja – Katastrofu medicīnas centrs šobrīd apkopo slimnīcu vajadzības un dati tiks iesniegti Valsts medicīniskajai operatīvajai komisijai. Savukārt saraksts būtu jāapstiprina valdības sēdē.
Latvijai varētu būt nepieciešama citu valstu palīdzība nodrošināt Covid-19 pacientu aprūpei nepieciešamo medicīnisko ierīču, medikamentu un aizsardzības līdzekļu sagādi. Tāpat paredzēts lūgt mediķu papildspēkus no ārvalstīm.
Tiek runāts arī par papildu resursu izvēršanu, iespējams, ārpus ārstniecības iestādēm. Paralēli jau ir pieņemts lēmums, ka NMPD var lūgt palīdzību medicīnas studentiem un pensionētajiem kolēģiem.
“Mums ir vairāki scenāriji. Tātad viens – mēs piesaistām studentus vai izdienas pensijā aizgājušos mediķus atpakaļ darbam dienestā gan uz brigādēm, gan operatīvās vadības centrā. Tāpat mēs vērtējam specifisku brigāžu veidošanu, kas varētu neatbilst pašlaik Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām, bet kur būtu atbilstoši kompetentas ārstniecības personas, kas varētu doties tieši uz izsaukumiem pie Covid-19 pacientiem. Un, protams,
esam jau apzinājuši mūsu iespējas dalīt brigādēs esošo personālu, kas brauks mazākā sastāvā, tātad nevis 3 cilvēku sastāvā, bet 2 cilvēku sastāvā,” pastāstīja Cipule.
Piektdien, 22. oktobrī, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvji ar aktuālo situāciju slimnīcā iepazīstinājuši vecāko kursu medicīnas studentus un aicinājuši viņus iespējami aktīvi pievienoties darbam slimnīcā, kurā šobrīd trūkst darbaroku. Studentus uzrunāja arī vienas no slimnīcas Covid-19 nodaļām vadītājs Kārlis Rācenis.
"Tā bija Stradiņa slimnīcas un Stradiņa universitātes tikšanās ar ceturtā, piektā un sestā gada Medicīnas fakultātes studentiem. Viņi tika uzrunāti brīvprātīgam darbam nodaļās un citās struktūrās. Viņi varētu nākt palīgā kā medicīnas asistenti. Viņi varētu arī iesaistīties māsu darbā vai palīdzēt ārstu komandām, veicot vienkāršākus pienākumus," pastāstīja Rācenis.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.
Valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Vienlaikus tika noteikti ierobežojumi ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tomēr redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi, bet pēc 15. novembra ikdienas gaitas plašāk varēs atsākt tā dēvētajā "zaļajā režīmā", proti, ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Līdz 29. oktobrim pagarināts skolēnu brīvlaiks. 1. novembrī klātienē mācības atsāks 1.–3. klašu skolēni. No 15. novembra mācībās klātienē atgriezīsies 4.–12. klašu skolēni. Šajā laikā attālināti būs jāmācās arī profesionālo skolu un augstskolu studentiem. Savukārt bērnudārzos darbosies dežūrgrupas.
No 21. oktobra vakara un nakts stundās, pēc pulksten 20 un līdz pulksten 5, ārpus savas dzīvesvietas var atrasties tikai noteiktu iemeslu dēļ, un jābūt aizpildītam pašapliecinājumam. Der arī, ja tas uzrakstīts uz baltas lapas.
