Dienas ziņas

Latvijas Banka samazina IKP prognozi

Dienas ziņas

Skolotāju algas Talsu novadā

Nils Muižnieks gatavos ieteikumus Latvijai

Cilvēktiesību komisārs Muižnieks: Latvijā jārisina bērnu nepilsoņu problēma

Latvijai ir jārisina bērnu nepilsoņu problēma, kā arī nekavējoties jāratificē Stambulas konvencija – to piektdien, 9.septembrī, preses konferencē paziņoja Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.

Runājot par bērniem bezvalstniekiem, Muižnieks norādīja, ka pēdējos divos gados ap 100 bērnu nepilsoņu piepulcējušies jau tā lielajam nepilsoņu pulkam. Taču bērnam ir tiesības uz pilsonību no dzimšanas brīža, un valsts atbildība ir to nodrošināt, ka vecāki nerīkojas pretrunā ar bērna interesēm, norādīja Muižnieks.

Savukārt geju, lesbiešu, biseksuālu un transpersonu tiesību jomā, pēc Muižnieka teiktā, ir uzlabojumi – tie attiecas uz pulcēšanās brīvību un nevalstisko organizāciju labo sadarbību ar policiju. Taču būtu jāaktivizē tiesībsargājošo iestāžu darbs attiecībā uz naida runu un naida noziegumiem, norādīja komisārs.

Viņš apsveica Latviju ar to, ka tā parakstījusi tā dēvēto Stambulas konvenciju – par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu. Viņš atgādināja, ka Latvija bija pēdējā no valstīm, kas šo konvenciju parakstīja, un aicināja nekavējoties to ratificēt un iedzīvināt.

"Es ar lielu interesi sekoju diskusijām Latvijā par šo konvenciju, un varu teikt, ka ir tikusi izplatīts diezgan daudz ačgārnas informācijas un dezinformācijas, bija reizēm jābrīnās.

Konvencija nav pret ģimenes vērtībām, vardarbība pret sievieti ir pret ģimenes vērtībām. Vardarbība pret sievieti iznīcina ģimenes. Konvencija ir zelta standarts cīņā pret šo cilvēktiesību pārkāpumu," uzsvēra Muižnieks.

Muižnieks: Par Stambulas konvenciju Latvijā izplatīts diezgan daudz ačgārnas informācijas

    EP cilvēktiesību komisārs atzina, ka sarunās ar dažādām iestādēm un dažādu nozaru ekspertiem viņš secinājis, ka Latvijas likumi lielā mērā ir saskaņoti ar konvencijas prasībām.

    "Pastāv tīkls ar patversmēm un krīžu centriem, kur upuri var meklēt palīdzību. Izpratnes līmenis, vismaz vadības līmenī Valsts policijā un pašvaldības policijā, ir ļoti augsts," uzskata Muižnieks. 

    Viņš arī norādīja, ka Latvijā joprojām aptuveni 1800 bērnu dzīvo institūcijās – bērnu namos, internātskolās un psihiatriskajās slimnīcās. Viņaprāt, valsts rīcība, lai to mainītu, ir pārāk kūtra. "Cilvēktiesību pārkāpumu risks institūcijās ir liels," viņš noteica.

    Ņemot vērā pēdējā laika aktualitātes, cilvēktiesību komisāram nācās atbildēt arī uz jautājumiem par bēgļu situāciju Latvijā un Pasaulē. Viņš atzina, tas, ka no 23 patvēruma meklētājiem, kas pārvietoti uz Latviju, 21 persona jau ir devusies uz Vāciju, liecina, ka Latvijas līdzšinējā politika tomēr nav bijusi līdz galam veiksmīga.

    "Es ļoti ceru, ka politika šeit tiks grozīta, un īpaši šajā mājokļu jomā tā tiks atbalstīta. Tā bija pirmā grupa ar cilvēkiem, būs vēl. Un es ļoti ceru, ka amatpersonas no šīs pirmās pieredzes mācās, lai mēs varētu labāk veikt bēgļu integrāciju turpmāk," teica Muižnieks.

    Rezumējot vizītes laikā paveiktu un runāto, Muižnieks atklāja, ka divu līdz trīs mēnešu laikā tiks izstrādāts ziņojums ar rekomendācijām Latvijai.

    EP cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks piektdien, 9.septembrī, noslēdza savu oficiālo vizīti Latvijā. Šī ir 37.valsts, ko viņš oficiālā vizītē apmeklējis no 47 EP dalībvalstīm. Komisāra vizītēs uzsvars bija uz trim jautājumu lokiem: sieviešu tiesības, bērnu tiesības un lesbiešu, geju, biseksuālu un transpersonu tiesības.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti