Viens no cēloņiem ir joprojām plašā tradicionālā izpratne par dzimumu lomām – piemēram, sievietes vieta ir virtuvē un vīrietis ir ģimenes galva. Vairāk seksisms ir vērojams profesijās, kur ir izteikts vīriešu un sieviešu dalījums.
"Seksisms, protams, vairāk ir vērsts pret sievietēm, bet ne tikai. Var arī būt pret vīriešiem, piemēram, ja vīrietis iesaistās tradicionālajās sieviešu profesijās, piemēram, aprūpētāja," stāstīja Kamenska.
Pēc viņas teiktā, seksisms un naida runa pret sievietēm internetā ir ļoti pieaugusi. Iespējams izdalīt 4-5 grupas, pret kurām tā vērsta īpaši – tās ir sievietes politiķes, žurnālistes, aktīvistes un jaunas sievietes vecumā no 15 līdz 29 gadiem.
Zināms, ka Latvijā žurnālistes ir vērsušās policijā, lūdzot aizsardzību pret kibervajāšanu un kiberaizskaršanu. "Vai tā prakse ir veiksmīga vai nē? Manuprāt, Latvijas policijai ir, pie kā piestrādāt."
Kamenska atzina, ka Latvijā līdz šim nav bijusi tiesu prakse saistībā ar naida runu pret sievietēm. Problēma varētu būt tāda, ka ir jāspēj pierādīt būtisks kaitējums. "Es zinu vairākus gadījumus, kad redzamas aktīvistes vērsušās policijā par naida runu uz dzimumu pamata, bet līdz šim neviens kriminālprocess nav ierosināts."
Viņa skaidroja, ka seksisms ir pārliecība, uzskats, ka persona vai personu grupa ir mazvērtīgāka tās dzimuma dēļ. Seksisms var izpausties dažādos veidos - var būt publiska vai privāta darbība. "Tie var būt žesti, verbāli izteikumi gan rakstveidā, gan mutvārdos, video, attēli, rīcība," teica Kamenska.
Pēc viņas sacītā, seksisma mērķis ir aizskarošas, degradējošas vides radīšana, bet galvenais mērķis ir apklusināt cilvēku.
