Latvijai tiek pārmests, ka attieksme pret migrantiem un bēgļiem, kas caur Baltkrieviju mēģina iekļūt Latvijā, esot daudz sliktāka nekā pret Ukrainas kara bēgļiem.
“Amnesty International” paziņojums izplatīts organizācijas “Twitter” kontā, kam ir vairāk nekā divi miljoni sekotāju.
As Latvia welcomed more than 34,000 refugees fleeing Ukraine, migrants and refugees at the Belarus border - mainly from Iraq and Afghanistan - including children, were left to fend for themselves in freezing temperatures in the forest.
— Amnesty International (@amnesty) July 26, 2022
“Latvija ierosina līdz novembrim pagarināt ārkārtējo situāciju pie Baltkrievijas robežas, kas pagarinātu patvēruma apturēšanu un atstumšanu, pārkāpj starptautiskās cilvēktiesības un kopš 2021. gada augusta pierobežā apdraud daudzu migrantu un bēgļu dzīvību,” teikts paziņojumā.
“Kamēr Latvija uzņēmusi vairāk nekā 34 000 bēgļu no Ukrainas, migranti un bēgļi pie Baltkrievijas robežas, galvenokārt no Irākas un Afganistānas, ieskaitot bērnus, aukstumā tika pamesti mežā.”
“Latvija pret cilvēkiem pie Baltkrievijas robežas vērsusies ar sliktu izturēšanos un pat spīdzināšanu, liekot viņiem uzturēties mežā mēnešiem ilgi. Daudziem vienīgā alternatīva bija piekrist “brīvprātīgi” atgriezties savā valstī, dažkārt ar vardarbības pielietošanas draudiem,” apgalvo “Amnesty International”.
“Latvijas Iekšlietu ministrija nedrīkst pagarināt ārkārtējo situāciju.
Tā nekavējoties jāatceļ un jāatjauno tiesības uz patvērumu valstī visiem, kas meklē drošību, neatkarīgi no viņu izcelsmes un veida, kā viņi šķērsojuši robežas,” pieprasa “Amnesty International”.
Cilvēktiesību aizstāvji jau iepriekš krizējuši Latviju, Lietuvu un Poliju par izturēšanos pret migrantiem, kas caur Baltkrieviju mēģināja iekļūt Eiropas Savienības teritorijā.
Atšķirībā no Ukrainas kara bēgļiem, kas šajās valstīs uzņemti ar lielu atsaucību, pret patvēruma meklētājiem no Irākas, Afganistānas un Sīrijas bijusi daudz noraidošāka attieksme.
Latvijas Iekšējās drošības birojs pārbauda publiski izskanējušās ziņas par iespējamu nežēlīgu izturēšanos pret irākiešiem, kuri pērn masveidā mēģināja nelegāli iekļūt Latvijā no Baltkrievijas. Savukārt prokuratūrā saņemts divu Latvijas nevalstisko organizāciju iesniegums, kura pamatā ir nelegālo robežšķērsotāju liecības par it kā pret viņiem pielietotu vardarbību.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas centās nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu bija ieradušies no Irākas. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievija apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturoja kā hibrīdkara izvēršanu.
Bēgļu dēļ pierobežā pērn augustā izsludināto ārkārtējo situāciju pagarināja līdz šī gada augusta vidum. Lai gan šogad mēģinājumu skaits nelegāli šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu ievērojami sarucis, tomēr nelegālās migrācijas spiediens var atgriezties kuru katru brīdi, brīdināja Iekšlietu ministrijā, līdz ar to situācija aizvien ir saspringta.
