19. oktobrī Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrība cēla trauksmi, ka dienests īslaicīgi un periodiski slēgs posteņus, apdraudot sabiedrības drošību. Tikmēr VUGD situāciju skaidroja vien nākamajā dienā.
Par pārmaiņām arodbiedrība uzzināja no tās biedriem. Aptuveni nedēļu pirms publiski tika zvanīti trauksmes zvani, bija mēģinājumi skaidrot situāciju ar vadību, saka arodbiedrības valdes loceklis Rolands Miloševskis.
"Mēs sākumā centāmies sazināties ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Viņi mums nenāca pretī. Mēs gribējām sarunāt tikšanos, lai izrunātu šo lietu. Kas notiek, kāpēc tā, jo mums bija idejas, kā mēs varētu neaizvērt tos posteņus ciet. Vairākas dienas mēģināju sazvanīt, bet atbilde bija tikai: "Mēs jums atzvanīsim!" Es sapratu, ka tā atzvanīšana varētu arī nenotikt, līdz ar to nācās rīkoties. Sākām ar pašvaldību darbiniekiem, jo kādā no pašvaldībām tiks aizvērti tie posteņi. Nonācām pie secinājuma, ka rokas ir sasietas. Vienīgais veids, kā to popularizēt, bija caur "ManaBalss.lv", caur iedzīvotājiem, un paskatīties, cik tad ir iedzīvotāju, kam tiešām rūp, ka viņu pilsētā tiek aizslēgts kāds no posteņiem," stāsta Miloševskis.
Iniciatīvu parakstīja 10 610 Latvijas pilsoņu. Iesniegums "Par ugunsdzēsēju posteņu saglabāšanu" nonāca Saeimā, un deputāti nolēma to nodot tālākai izvērtēšanai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Parlaments aicināts nekavējoties rast krīzes finansējumu ugunsdzēsēju posteņu saglabāšanai un uzdot valdības līmenī izstrādāt plānu noturīga finansējuma nodrošinājumam, lai garantētu ikvienam iedzīvotājam drošību.
Tas skar ne tikai ugunsdzēsējus un viņu darba apjomu un samaksu, bet slēgti posteņi var ietekmēt jebkuru iedzīvotāju, norāda arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Aivars Andreika.
"Pakalpojums jau tiek nodrošināts pat tad, ja tiek aizvērti posteņi. Bet tas laiks, ko pavadām ceļā... Aizbraukt jau aizbrauksim tajās 20 minūtēs, bet, ja tu varēji atbraukt astoņās minūtēs, bet tu brauc 20 minūtes? Vienkārši cilvēki neapzinās. Viņi saprot tikai tajā brīdi, kad kaut kas notiek. Kāpēc neviens nebrauc? Kāpēc nav? Nu, tāpēc nav, ka jūs kaut kādā brīdī nenoreaģējāt, nepalīdzējāt paši sev. Tu to iniciatīvu ierosini... tajā nedēļas laikā bija jābūt, manuprāt 100 000 parakstu. Tas nav stāsts tikai par kaut kādām mūsu algām. Tas ir stāsts par jebkura cilvēka drošību," skaidro Andreika.
Par laimi, augstākie spēki stāvējuši klāt, saka arodbiedrības priekšsēdētājs.
"Kā es redzu – ļoti veiksmīgi līdz šim ir gājis. Piemēram, bija gadījums Elejā. Tad, kad Elejas [ugunsdzēsēji] strādāja Bauskā, tad Elejā aizdegās dzīvoklis. Kā es saprotu, ka blakus dzīvoklī bija no brīvajām maiņām ugunsdzēsēji, kuri nodzēsa visu. Kamēr atbrauca no Bauskas, Jelgavas, tās ir 20 minūtes. Bet no Elejas posteņa tas bija piecu, astoņu minūšu braucienā. Ja nebūtu tie ugunsdzēsēji blakus, tad pēc tām 20 minūtēm varbūt vajadzētu vēl vienu ugunsdzēsēju mašīnu saukt palīgā. Tas arī bija tāds otrais grūdiens [parakstu vākšanā], jo tad "ManaBalss.lv" bija aptuveni kādi astoņi tūkstoši balsu. Tad nedaudz kūtrāk cilvēki sāka parakstīties. Pēc tam kāda sieviete "Facebook" bija ierakstījusi [par to]. Un pēc kaut kā tāda cilvēki saprot," turpina Andreika.
Posteņus īslaicīgi slēdz nepietiekamā darbinieku skaita dēļ. Ugunsdzēsēju trūkst, jo darba samaksa nav konkurētspējīga.
"Tad, kad tu izmācies par ugunsdzēsēju glābēju, tu sāc strādāt, tad uz papīra sanāk 880 eiro. Ir arī nelielas piemaksas, bet tās ir smieklīgas. Kurš gribēs strādāt? Palikuši ir tikai entuziasti. Ar šo atalgojumu, kas ir tagad, nevar nodrošināt esošo amatpersonu palikšanu dienestā, kur nu vēl piesaistīt jaunas amatpersonas. Tas ir vispār neiespējami," uzsver Miloševskis.
Dzirdēts, ka daži ugunsdzēsēji pārmaiņu dēļ meklē citas darba iespējas, piemēram, aizsardzības nozarē, kur darba samaksa ir lielāka. Taču pārmaiņas veicinājušas arī palikušos entuziastus domāt par profesijas maiņu.
"Iedomājieties, ja cilvēku izrauj no kādas vides, kur tu esi strādājis visu savu apzinīgo dzīvi, bet tagad tev ir jābrauc uz citu posteni strādāt. Cik ilgi viņš brauks?" saka Andreika.
Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ne vien resursu trūkst, bet drīz, iespējams, izsīks arī enerģija, jo darba slodze pieaugot.
