Visa gada garumā parlamenta dienaskārtībā tika iekļauts, skatīts, diskutēts, noraidīts, izņemts, atkal iekļauts Civilās savienības likumprojekts. Tas paredz, ka divas pilngadīgas personas pie notāra varētu reģistrēt savu kopdzīvi, tādējādi pāris būtu redzams valstij – gan tiesiski, gan ekonomiski, gan sociāli. Uz to, ka Latvijai jārod veids, kā aizsargāt visas ģimenes, pirms diviem gadiem spriedumā norādīja arī Satversmes tiesa.
Konstitucionālā tiesa nav vienīgā, kuras priekšā stājušies viendzimuma pāri. Teju 30 ģimenes tiesas ceļā panākušas savas kopdzīves atzīšanu, un vēl daudzi pāri gaida tiesas spriedumu.
Lauma Tuča un Katrīna Vītola arī gāja uz tiesu. Viņas kopā ir jau 14 gadus, un ģimenē aug trīsgadniece.
"Dažas skaļas balsis uzskata, ka visu var sakārtot ar notāriem un līgumiem. Tā nav. Daļu, ko var sakārtot, mēs esam sakārtojušas ar pilnvaru. Laumai ir tiesības kaut kādos aspektos pārstāvēt savu bērnu, kas nebūtu vispār jautājums, piemēram, laulībā esošiem diviem cilvēkiem. Man bērns ir ierakstīts pasē. Valstī oficiāli es esmu vientuļā māte. Bet bērnam ir divi vecāki, bērnam ir divas mammas. Ko mēs varējām par papildu samaksām un laiku, mēs esam nokārtojušas pie notāra. Bet tas neietver nekādā veidā visu," stāstīja Katrīna.
"Es savam bērnam juridiski esmu tikpat sveša kā jebkurš cilvēks uz ielas. Vienīgais, kas mani ar viņu saista, ir Katrīnas dota pilnvara.
Tā kā nav neviena cita juridiska instrumenta, kā aiziet pie notāra vai dzimtsarakstu nodaļa, vai baznīca, vai vienalga – pateikt, ka es gribu ar šo cilvēku būt ģimene, būt kopā, tad nekas cits neatlika, kā iet uz tiesu. Es zinu, ka nu jau ir 28 pāri. Mēs bijām kādas septītās vai astotās. Tas pat nav būtiski, kuras pēc kārtas. Es tikai atceros, kā tā bija ļoti savdabīga sajūta. Tas viss notika "Zoomā"– bija tiesnese un mūsu advokāte. Man liekas, ka arī pati tiesnese bija mazliet apmulsusi, vislabākajā ziņā. Vienkārši par to, kāpēc viņai kaut kas tāds būtu jādara? Skaidrs, ka tas ir muļķīgi tāpēc, ka tiek tērēts visu laiks, lai atrisinātu vienu lietu, nevis lai vienkārši pāris varētu aiziet pie notāra un sareģistrēties. Nevis katru reizi šādā gadījumā ejam uz tiesu, lai tā vērtē," teica Lauma.
Katrīna piebilda: "Pašreizējā brīdī tas vienkārši konstatē faktu, ka mēs, divi pieauguši pilngadīgi cilvēki, pēc brīvas izvēles esam gribējuši būt ģimene. Tas nedod mums nekādas tiesības. Ja kaut kur tiesības atkal tiktu pārkāptas, tas atkal būtu tiesas process."
Ģimenes atzīšana tiesas priekšā bija arī simbolisks solis, lai likumdevējam parādītu, ka Latvijā ir šādas ģimenes. "Ja turpina mūs ignorēt, tad mēs turpinām klauvēties pie tām durvīm, kur mūs dzird, un ejam uz priekšu," sacīja Lauma.
Atzīt ģimeni tiesas ceļā nav lēti, taču sievietes ir pateicīgas juristiem par palīdzību. "Es domāju, ka ar mūsu, normālu cilvēku ienākumiem, es nezinu, vai mēs to varētu atļauties," atzina Katrīna. Lauma piebilda: "Tas arī ir kaut kāds nozīmīgs rādītājs tam, ka par šo jautājumu ir juristi un advokāti, kas ir gatavi pro bono darīt, apzinoties to, kādas īstenībā tās būtu summas."
Paralēli sarunai sekojām līdzi Saeimas sēdei, kurā deputāti jau atkal diskutēja par Civilās savienības likuma nepieciešamību. Ne reizi vien no Saeimas tribīnes izskan viendzimuma pāriem neglaimojoši vārdi. "Tas jautājums ir par to, kā mēs diskutējam un cik cieņpilni izturamies. Diemžēl arī no Saeimas tribīnes ne vienmēr tie pieklājīgākie vārdi nāk," sprieda Lauma.
"Kad zini, ka būs, ka skatīs, tad ceram, turam īkšķus. Ceram, ka tā realitāte tiks saskatīta, nevis kaut kādas iedomas. Ļoti bieži ir cilvēki, kuri ir ļoti aizkavējušies un atsaucas uz lietām, kas ir nepatiesas vai sen ir noraidītas. Tad, kad to nepieņem vai nepalaiž tālāk, tad ir tāds pārplīsis burbulis. Tad nākamreiz atkal turam īkšķus un ceram. Un atkal – nē," stāstīja Katrīna.
Vakar Saeima atkal noraidīja turpmāko darbu pie Civilās savienības likumprojekta.
"Ko man ir visgrūtāk saprast, ka mēs ļoti apzināti izvēlamies neredzēt daļu sabiedrības. Mēs abas esam latvietes un arī ļoti patriotiskas par savu valsti, neesam devušās prom, un arī mūsu darbi ir ar mērķi palīdzēt valstij un cilvēkiem, kas šeit dzīvo.
Tad reizēm ir ļoti skumji iedomāties, ka ir daļa politiķu, kuri pat nevis vienkārši ignorē, bet apzināti strādā pret kaut kādas daļas sabiedrības interesēm," piebilda Lauma.
