1. decembrī LNT skatītājus pēdējā - atvadu raidījumā - skatītājus uzrunāja ziņu moderatore Ilze Dobele, kas strādāja kanālā no tā dibināšanas brīža visus 23 gadus. Latvijas Radio ar Ilzi Dobeli tikās dienu pēc šī raidījuma. Todien ziņu komanda atskatījās nevis uz aizvadītajām septiņām dienām, bet gan uz 23 LNT darbības gadiem Ilze Dobele stāsta, ka līdz pat pēdējai ētera minūtei komandai bijis svarīgi izdarīt darbu tāpat kā vienmēr:
„Ar tādu pilnu atbildības sajūtu, arī ar tādu zināmu vieglumu, ko noteikti palīdz izdarīt gados uzkrātā pieredze, jo mēs negribējām, lai mums pašiem, arī skatītājiem, paliek smagi.”
Ilze pati LNT nonākusi negaidīti. Pēc vidusskolas pabeigšanas vajadzējis atrast darbu. Sākusi strādāt pirmajā Latvijas komerc-televīzijā – NTV-5.
„Es sākotnēji biju ģenerāldirektores sekretāre. Visu mācījos darot, jo tas bija tāds laiks – 1990. gadu sākums. Un tad NTV-5 ziņu komanda, kuru vadīja Kārlis Streips, pārgāja strādāt uz RBS TV, arī tāda televīzija ir bijusi,” atceras Ilze. Tad esot attapušies, ka vajadzīgs jauns Ziņu dienests. Sarīkojuši konkursu, lai veidotu komandu, kas ziņas varētu nākotnē nodrošināt.
„Pēc tam jau Andrejs Ēķis, kurš bija dibinājis "Picca TV", acīmredzot vienojās par NTV-5 un "Picca TV" sapludināšanu, un 1996. gadā tā no divām televīzijām pārtapa par vienu kanālu, par Latvijas Neatkarīgo televīziju (LNT). Tā es gluži dabiskā ceļā sāku strādāt arī tur no pašas pirmās dienas,” klāsta Dobele. 23 gadus viņa bijusi vienā darbā, kur savus pienākumus varēja dažādot.
„Mūsu kolēģis bija fantastiski aprēķinājis mūsu darbinieku darba stāžu un nosaucis mūs visus par lojalitātes maratonistiem. Jo mūsu darbinieku vidējais darba stāžs, ja nemaldos, ir 16 gadi.”
Turklāt LNT veidojās līdz ar sabiedrisko televīziju, stāsta Ilze: „Mums vienmēr ir it kā bijis tāds iekšējs dzinulis, ka mums ir jāizdara vairāk nekā ir šobrīd citiem viņu varēšanā un spējā. Mums ir jāparāda kaut kas.
Tas mums pašiem vienmēr ir licies interesanti – sasniegt vēl citu standartu, apgūt vēl kaut ko, iemācīties vēl kaut ko, izmantot kaut kādus jaunus paņēmienus, atklāt sevī kādas jaunas prasmes. Tas līdz ar to nekad nav ļāvis apstāties, un nekad nav bijusi sajūta, ka būtu garlaicīgi.”
Par sarežģītāko posmu ziņu darbā Ilze Dobele sauc finanšu krīzi, vēlāk notika lielveikala "Maxima" traģēdija. „Tas bija ļoti grūti tiešām. Fiziski pat grūti to izturēt un pieredzēt, kā tas viss notika,” atzīst ziņu moderatore.
Tagad žurnālistiem liela atbildība būt īpaši precīziem: „Brīdī, kad cilvēki diemžēl notic virsrakstiem, kuri dienas laikā var mainīties nez cik reizes un vakarā tam vairs pat nav nekāda sakara ar to, kas ir noticis no rīta... Bet tas diemžēl cilvēkiem netraucē spriest par notikumiem valstī.”
Tāpēc Ilze Dobele uzskata, ka avīzēm, radio ziņām un televīzijai jāsaglabā augstais uzticamības līmenis.
„Lai sabiedrība zinātu, - ja viņiem nav īsti skaidrs, vai viņiem tomēr ir šaubas, vai viņi nav paspējuši visā iedziļināties -, ka šie tradicionālie mediji ir tie, kuru uzdevums ir atspoguļot maksimāli objektīvi informāciju. Un tas atkal ir jauns uzdevums medijiem to izpildīt, izdarīt, sekot līdzi un skrupulozi pārbaudīt katru lietu, lai vēl vairāk neizplatītu to informāciju, ko mēs tagad saucam viltus vai arī par neuzmanības ziņām, jo tagad tik daudziem ir vienkārši pateikt: „Tā ir viltus ziņa.” Nē, ļoti daudzas ziņas vienkārši ir neuzmanības ziņas,” klāsta Dobele.
Bažas par LNT nākotni izskanēja jau iepriekš. Tomēr vien 8. novembrī, mazāk nekā mēnesi pirms kanāla slēgšanas, uzņēmuma „All Media Baltics” vadība par to sapulcē informēja darbiniekus: LNT darbu esošajā formātā neturpinās. Pēdējais ziņu izlaidums – 2. decembrī. LNT un TV3 ziņu dienestus apvienos. Daļa cilvēku zaudēs darbu.
Drīzumā pēc sapulces darbinieku izjūtas pauda tieši Ilze Dobele: „Protams, ka es esmu viens no cilvēkiem, kas strādā LNT. Bet izskatās, ka es būšu izdzīvojusi visu ciklu. Es biju tas cilvēks, kas iesāka LNT, un, visticamāk, būs iespēja no skatītājiem atvadīties, kas patiesībā ir ļoti jauki.”
„Es domāju, ka tas laikam būs redzams uz ilgu laiku, kā es tajā dienā jutos, jo to es nevarēju noslēpt,” tagad viņa saka.
Vairāki muzeji interesējušies par iespēju saņemt kādus eksponātus no LNT, arī Nacionālais vēstures muzejs. Ilze saka, - nojaust par pārmaiņām ir krietni citādāk, nekā ar tām sastapties.
„LNT ziņas – tā ir bijusi mūsu dzīve, un tā ir bijusi īpaša privilēģija tās veidot jums. Paldies, ka skatījāties!”
„Es tiešām esmu ļoti priecīga, ka es varēju nostrādāt līdz pēdējam raidījumam un ka es varēju gan pateikties skatītājiem par to, ka viņi mums sekojuši, gan arī varēju pati savā ziņā justies ļoti gandarīta un ar īpašu mīlestību skatīties uz katra reportiera veidoto materiālu.”
Darbu uzņēmumā Ilze Dobele neturpinās: „Šis jautājums nav viegli atbildams, jo es saņēmu paziņojumu, ka ar mani tālāk kanāls neturpinās sadarbību, bet es precīzākus paskaidrojumus, kāpēc, nesaņēmu. Tāpēc…tā ir vienīgā atbilde faktiski, ko es varu pateikt. (..) Protams, es varbūt būtu vēlējusies saņemt lielāku izskaidrojumu par šīm izmaiņām.”
Koncerns izmaksājis arī kompensāciju. Tomēr arī šajā sarunā Ilze Dobele uzsver vajadzību nodrošināt pilnvērtīgas sociālās garantijas žurnālistiem.
18 gadus paralēli darbam ziņās Ilze Dobele strādājusi par pasniedzēju dažādās auditorijās, arī Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina studentiem lasa lekcijas. Šobrīd Latvijas Radio 3 Ilze veido raidījumu par dizainu „Kāpēc dizains?”.
Savukārt tam, ka trīs latviešu televīzijas ziņu dienestu vietā ir palikuši divi, ietekmi izjutīsim tikai pēc kāda laika, uzskata žurnāliste.
