Saeima bez "Saskaņas" frakcijas ir nepierasts skats katram, kurš seko līdz notikumiem Saeimā. Tikšanu nedaudz virs 3% varēja prognozēt no "Konservatīvo" reitingiem jau vismaz gadu. Savukārt "Attīstībai/Par!" drāma par būšanu virs vai zem 5% barjeras iekļūšanai Saeimā risinājās vēl apmēram diennakti pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. Intriga beidzās ar zaudējumu.
No politikas aiziet apvienības "Attīstībai/Par!" premjera amata kandidāts Artis Pabriks. "Attīstībai/Par!" saņēma 4,97% vēlētāju balsu un Saeimā nav iekļuvusi – šādu iznākumu pirms vēlēšanām prognozēja retais, tai skaitā tas bijis pārsteigums arī Vjačeslavam Dombrovskim, kurš partijai "Latvijas attīstībai" pievienojās pusgadu pirms vēlēšanām. Pirms pāris gadiem viņa prognoze par partijas "Saskaņa" antipanākumiem šajās Saeimas vēlēšanās gan izrādījusies patiesa. Toreiz viņš atstāja partijas valdi, jo nesadzirdēja ne vēlmi skaidrot korupcijas skandālus Rīgas domē Nila Ušakova laikā, ne plānu "sarkano līniju" pārvarēšanai krievvalodīgo iedzīvotāju interesēs.
Lūk, viņa teiktais Latvijas Radio 2020. gada 9. septembrī: ""Saskaņai" turpinot savu līdzšinējo kursu, nākamās Saeimas vēlēšanas "Saskaņai" būs pēdējās. Valdes vairākums uzskata, ka nav nekādu nopietnu iemeslu neturpināt savu līdzšinējo kursu, tāpēc es neredzu iespēju turpināt strādāt "Saskaņas" valdē."
Jau drīz "Saskaņas" valde lēma Dombrovska darbošanos "Saskaņas" rindās izbeigt. Turpmāko pusotru gadu Dombrovskis turpināja kā pie frakcijām nepiederošs deputāts, līdz šopavasar pievienojās "Latvijas attīstībai" un bija otrais numurs "Attīstībai/Par!" Zemgales sarakstā. Zatlera Reformu partija, "Jaunā Vienotība" Laimdotas Straujumas vadītajā valdībā, pēcāk "Saskaņa", arī īstermiņa projekts partija "Republika" un nu – "Latvijas attīstībai" – tik daudzās partijās Latvijā pabijis retais. To Dombrovskis dabūjis dzirdēt, priekšvēlēšanu laikā apbraukājot Zemgali.
"Es zinu, ka daudziem cilvēkiem tas nepatīk. Tā kā ideālu partiju nav, nu, tad man arī nav žēl, ka esmu mēģinājis darīt to, kas man bija svarīgi. Politikā es neesmu politiskā procesa dēļ, bet gan tā dēļ, ar ko esmu labs un pieredzējis, tas ir, ekonomikas attīstības jautājumos. Ja kādai partijai tas nebija svarīgi, tad man nebija svarīga arī šī partija. Klausītājiem tas var nepatikt, bet, ja man atkal vajadzētu vēlreiz pieņemt savus lēmumus, es tos pieņemt vēlreiz, arī attiecībā uz partiju maiņu."
"Attīstībai/Par!" palikšana uzreiz aiz 5% barjeras, līdz kam pietrūka tikai 250 balsu, bijis diezgan negaidīts pliķis. Partijas "Latvijas attīstībai" un ''Kustība "Par!"'' jau paziņojušas par apvienības pauzi, bet ne pārtraukšanu. Vjačeslavs Dombrovskis turpinās darbību partijā "Latvijas attīstībai". Nekāda aizvainojuma par vēlēšanu rezultātu neesot.
"Ar šo esmu atbrīvots no šī morālā pienākuma un pašlaik esmu vai nu jaunu izaicinājumu meklējumos, vai, ja jūs vēlaties skarbāk, es meklēju darbu. Kad to atradīšu, tad būs ziņa. Pagaidām ziņas nav," sacīja Vjačeslavs Dombrovskis.
Meklējot nodarbošanos turpmākajam posmam, ir iespēja vērot arī jaunās valdības veidošanas procesu un smagnējās, brīžiem pārpratumiem pilnās sarunas un publiskās izpausmes par un ap ministru biedriem un jaunas ministrijas izveidi. Publiskie argumenti par labāku pārvaldību nepārliecinot.
"Ne jau ministru biedru skaits noteiks, vai vispār kaut kā ietekmēs to, vai cilvēki spēs samaksāt rēķinus, vai spēsim mazināt atpalicību no Igaunijas un Lietuvas. Tas nozīmē tikai to, ka šajā topošajā koalīcijā to politiķu , kuri vēlas būt par ģenerāļiem, par priekšniekiem, ir daudz vairāk nekā to cilvēku, kuri vēlas kaut ko panākt. Amati, biedri, vietnieki, iespēja pagrozīties kamerās – tas ir politiskais process. Tas nav darbs," vērtēja politiķis.
Jāpiebilst gan, ka arī iepriekšējā valdībā neiztika bez amatiem, par kuru lietderību var jautāt. Līdz šai dienai premjeram Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība") ir divi premjera biedri – Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") un Jānis Bordāns ("Konservatīvie"). Abi pēc vēlēšanām paziņojuši par aiziešanu no politikas.
Turpinot par topošo valdību, Dombrovskis vērtēja, ka arī klimata un enerģētikas izaicinājumus varētu risināt bez jaunas ministrijas. Virzīt ekonomikas ministra un vides ministra amatos cilvēkus, kuriem ir premjera uzticība un pārliecība par darba rezultātu. Turklāt jaunas ministrijas veidošana priekšvēlēšanu debatēs un partiju programmās nebija temats.
"Un tad, pēc vēlēšanām, pēkšņi izrādās, ka šāda ministrija ir vajadzīga. Tad jautājums, priekš kam vispār vajadzīgas visas tās priekšvēlēšanu programmas un solījumi, ja pēc vēlēšanām var pēkšņi pateikt – taisām jaunu ministriju! Tas, manuprāt, ir visdīvainākais. Tāda pavisam degradācija. Diemžēl," uzskata Dombrovskis.
Politika nekad nav bijusi viegla māksla. To Dombrovskis zina, jo pirms desmit gadiem, esot Reformu partijā, centieni pavērt valdības durvis "Saskaņai" vai plašāk – krievvalodīgajiem vēlētājiem – beidzās ar Reformu partijas ātru fiasko. Arī vēlāk, kā jau pieminēts, Dombrovskis bijis vairākos politiskajos spēkos. Taču šobrīd lielākos izaicinājumus 14. Saeimas darbā viņš saista ar šo vēlēšanu uzvarētājiem, un vērtējums par politisko līdzgaitnieku un konkurentu veikumu nav pārāk labvēlīgs.
"Kopš 10. Saeimas šī ir pirmā reize, kad izteikti rietumnieciskas partijas ir mazākumā. Tā ir "Vienotības" karma. Jo "Vienotība" ir bijusi tik veiksmīga, apēdot savus proeiropeiskos konkurentus, ka tā šodien ir palikusi viena.
Mēs to redzējām ar lēmumiem, kur iesēdināt "Progresīvo" frakciju [Saeimas sēžu zālē starp "Stabilitātei!" un "Latvija pirmajā vietā" frakcijām], es domāju, ka mēs to redzēsim Valsts prezidenta vēlēšanās, ka "Vienotībai" vairs nav ne draugu, ne īsti partneru," vērtēja politiķis.
Pēc šāda vērtējuma un atceroties "Attīstībai/Par!" pret premjeru Kariņu tēmēto priekšvēlēšanu kampaņu, atliek viens retorisks jautājums. Cik konstruktīva, kā bieži patīk teikt politiķiem, ievēlēšanas gadījumā būtu "Attīstībai/Par!" sadarbība ar "Jaunās Vienotības" kolēģiem – šo vēlēšanu uzvarētājiem. Šo vēlēšanu neveiksminiekiem šobrīd jātiek skaidrībā pašiem par saviem spēkiem, bet viņi tic dalībai nākamajās vēlēšanās.
