Tāpēc rubriku «Cilvēks ziņu virsrakstos» Latvijas Radio sāk ar stāstu par Rīgas mēru Mārtiņu Staķi.
Rīgas dome vēl nebija atlaista, kad partiju apvienība «Attīstībai/Par!» medijos jau sāka reklāmas kampaņu. Pārdesmit sekunžu rullīšos tika cildināts Mārtiņš Staķis kā nākamais Rīgas mērs. «Par lēmumu nākotnē politikā darboties tieši pašvaldībā savas partijas vadību biju informējis vēl pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām,» tagad atzīst Staķis: «Un vismaz pēc šiem diviem mēnešiem [Rīgas mēra amatā – red.] šo lēmumu nekad neesmu nožēlojis – esmu sapratis, ka rīkojos pareizi.» Pašvaldība ļaujot darboties daudz dinamiskākā vidē, kur rezultātu var redzēt uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas.
13. februārī, kad Saeima beidzot balsoja par Rīgas domes atlaišanu, Mārtiņš Staķis bija Saeimas deputāts un Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Staķis, protams, balsoja par Rīgas domes atlaišanu.
Drīz pēc šī balsojuma notikumus Latvijā sāka diktēt Covid-19 izraisītā pandēmija, kuras dēļ Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas divas reizes tika pārceltas. Visbeidzot 29. augustā rīdzinieki ievēlēja jaunos priekšstāvjus, un dažas dienas vēlāk četri politiskie spēki paziņoja par koalīcijas veidošanu. Tā kā pāris vēlēšanu iecirkņu darbinieku aušības dēļ kastēs bija samestas neapzīmogotas aploksnes, vēl dažas nedēļas pagāja, līdz tiesa jaunajai domei darbu ļāva sākt praktiski. Pirmajā domes sēdē 2. oktobrī 46 no 60 domniekiem, tajā skaitā daļa opozīcijas, Staķi ievēlēja par nākamo Rīgas mēru.
Četri politiskie spēki sevi pieteica kā pārmaiņu koalīciju, kas izskaudīs korupciju, iepirkumus rīkos godīgi, vadošus speciālistus meklēs atklātos konkursos, kā arī sakārtos Rīgas infrastruktūru.
Bet koalīcijas pirmais darbs bija nostiprināt pašai sevi ar trīs algotu vicemēra amatu izveidi un arī algotiem komiteju priekšsēdētāju vietniekiem. «Es uzņemos politisko atbildību par šo soli un nevienā brīdī to neesmu nožēlojis,» saka Staķis. Viņš apgalvo, ka visi trīs vicemēri patlaban strādā pilnas slodzes, un ar darbiem tā nevestos, ja tik daudz vietnieku nebūtu. Arī koalīcijas deputāti strādājot no rīta līdz vakaram, tāpēc algotos amatus Staķis sauc par pareizu soli. «Tajā pašā laikā nākamgad mēs spēsim konsolidēt budžetu, izmaksas samazinot par vismaz 30 miljoniem eiro.»
Staķis amatā vēl nav aizvadījis pirmās simt dienas, bet viens no pirmajiem darbiem ir nākamā gada budžeta veidošana. No pirmajiem griežamajiem 19 miljoniem lauvastiesa atrasta «Rīgas satiksmē», izrevidējot starpnieku barotnes sadārdzinātajā e-talonu un mikroautobusu sistēmā. Staķa uzņēmēja pieredze parādās, vērtējot arī citu iestāžu tēriņu plānus: «Piemēram, vakar man savu budžetu atnesa Informācijas tehnoloģiju centrs. Un es viņiem teicu: «Ziniet, visi departamenti pie manis ir nākuši ar prezentācijām, kas ir drukātas krāsainas. Man tas uzreiz ir signāls, ka mēs neesam ieslēguši taupības režīmu, jo melnbaltas izdrukas maksā piecreiz lētāk. Tāpēc ejiet atpakaļ un vēlreiz meklējiet, kur atradīsiet naudu, jo jūs vēl vienkārši neesat sākuši taupīt!»»
Ietaupīt tūkstošus Rīgas varai palīdzēs arī pirmais skaļais skandāls, kas skāris pašu koalīciju. Proti, novembrī Staķa politiskā spēka pārstāvis Māris Mičerevskis izstājās no «Latvijas attīstībai», partijai pārmetot virkni tādu darbību, ko jaunā koalīcija solīja nepieļaut šajā sasaukumā. Atklājās, ka pietuvinātas personas izmanto Rīgas domnieku privilēģiju – bezmaksas stāvvietu iespējas. Pēc melu skandāla atkāpās pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce, kas panāca Rīgas domes atlaišanu, savukārt Staķis izdomāja, ka turpmāk tādas stāvvietu kartes vairs nebūs nevienam. «Mēs paši šo jautājumu konstatējām, un paši to arī nodevām atklātībā, un piesegšanas no mūsu puses vairs nenotiek.»
Mērs uzskata, ka Rīgas struktūrās ir cilvēki, kas amatos pabijuši pārāk ilgi, bet «šo cilvēku nomaiņa nebūs ātra, jo mans uzstādījums ir tāds, ka pārmaiņām jānotiek likumīgā un tiesiskā ceļā».
Tā Staķis skaidro vilcināšanos ar kadru nomaiņu vadošos amatos. No mēra teiktā izriet, ka drīzumā sagaidāma ne tikai budžeta konsolidācija, bet arī galvu ripošana visdažādākajos līmeņos, to nosaucot par pārvaldes mazināšanu. Bet par to Staķis publiski runāt vēl negrib: «Ja tu pasaki, ka, jā, tiks samazināts, īpaši pirms Ziemassvētkiem šis nav labākais signāls, ko cilvēkiem vajadzētu dot.»
Rīgas vadība sagatavojusi septiņus reorganizācijas projektus, kas paredz gan jaunu amata vietu veidošanu, piemēram, projekta «Rail Baltica» grupa, gan arī štata vietu likvidāciju. Tikmēr dažu zemāk atalgoto kategoriju strādājošie var justies pasargāti, jo Staķa komanda nākamā gada prioritātes veidojusi īsti sociāldemokrātiskā stilā. «Cilvēkos naudu ieguldīt!» uzsauc mērs, kā pirmo piemēru minot sociālo sfēru, kas ilgstoši bijusi atstāta novārtā. «Mēs redzam, ka tieši uz sociālo sfēru pašlaik pieaug pieprasījums, jo Covid-19 krīzes apstākļos cilvēkiem vairāk ir vajadzīga palīdzība. Tikmēr paši sociālie darbinieki un aprūpētāji ir soļa attālumā no tā, lai paši būtu aprūpējamie.» Tāpēc viņu algu paaugstināšana būs prioritāte, kam atvēlēs vismaz desmit miljonus eiro.
Staķa otrā prioritāte ir labāk atalgot izglītības jomas darbiniekus, bet tikai trešā būs infrastruktūra, ko gan šā sasaukuma piecu gadu termiņa laikā sagaida simtos miljonu mērāmi ieguldījumi, ja valdība lems lielu daļu no Eiropas atjaunošanas fonda diviem miljardiem iedot Rīgai. Un tāds lēmums var būt sagaidāms, jo Saeimas koalīciju veido tās pašas partijas, kas nu saimnieko Rīgā.
