ĪSUMĀ:
- Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām darbā iekārtošanās process var būt pat divreiz ilgāks
- Pusgada līdz gada laikā darbu atrod vien 30 līdz 55% speciālo vidusskolu absolventu
- Cilvēki ar īpašām vajadzībām darbā var noturēties pat ilgāk kā citi
- Darba devējiem trūkst izprantes par to, kā nodrošināt darbu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
No cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kas absolvējuši Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledžu, darbu pusgada laikā atrod nedaudz vairāk par pusi. Starp Jūrmalas speciālās vidusskolas absolventiem darbu šajā periodā atrod krietni mazāk cilvēku - nedaudz vairāk par ceturto daļu. Abas koledžas ik gadu absolvē ap simts cilvēku ar invaliditāti.
"Tie, kuri atrod darbu, runājot par koledžas absolventiem, tie ir 55% absolventu,
savukārt no Jūrmalas profesionālās vidusskolas tie ir 28%. Koledžas absolventiem vienmēr ir ļoti labs saglabājies šis darbiekārtošanās procents," saka Jurševska.
Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) norāda, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām tik raiti ar darba meklējumiem vis nesokas.
"Mēs esam vērtējuši šo aspektu un esam secinājuši, ka diemžēl cilvēkiem ar invaliditāti darbā iekārtošanās process ir līdz divām reizēm lielāks, nekā tas ir cilvēkiem bez veselības problēmām," stāsta NVA vadītāja Evita Simsone.
Viņa norāda, ka lielākā daļa darbu atrod sešu mēnešu līdz gada laikā.
Arī cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "Sustento" valdes priekšsēdētāja Gunta Anča uzskata, ka darbu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām atrast ir grūti.
"Problēma ir arī cilvēki ar garīga rakstura un psihosociāla rakstura traucējumiem. Darba devēji nav viņus gatavi pieņemt darbā, varbūt pat nevis nav gatavi, bet nav sapratnes, ko viņi īsti var darīt," stāsta Anča.
Tomēr, ja darbā izdevies iekārtoties, cilvēki ar īpašām vajadzībām par bezdarbniekiem atkārtoti kļūst pat retāk nekā cilvēki bez īpašām vajadzībām.
"Atgriešanās procents ir apmēram tāds pats kā personām bez veselības problēmām, varbūt pat nedaudz mazāks,
jo cilvēki ar invaliditāti nopietnāk izvērtē darba piedāvājumus un vakances. Un, kad jau ir nonākts līdz šim darba attiecībām, tas jau ir izsvērtāks lēmums un pieņemts, ņemot vērā arī veselības ierobežojumus," skaidro NVA vadītāja.
Anča gan norāda, ka noturēties darbā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir grūti, jo trūkst darba devēja izpratnes par to, kā šiem cilvēkiem nodrošināt darbu.
"Mēs ieliekam cilvēku kaut kādā darbā, sakām - davai, [strādā]. Tad mēs saprotam, ka viņš nevar nostrādāt astoņas stundas, jo tas vienkārši ir pārāk sarežģīti. Tad mēs sakām - ej projām - tā vietā, lai domātu, kā nodrošināt, piemēram, pusslodzi šim cilvēkam, pieņemot vēl kādu uz pusslodzi. Vai arī dalīt darba pienākumus, padarot to vienkāršāku. Darba devējs paņem vienreiz cilvēku un atlaiž, otro reizi paņem cilvēku un atlaiž, un trešās reizes nav. Viņi saka: "Grūti!" Neko nevarēja, nesaprata, un tā tālāk,” skaidro Anča.
NVA vadītāja norāda, ka gan darba devējiem, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jākoncentrējas nevis uz to, ko tie nevar izdarīt, bet gan uz to, ko var. Šāda veida domāšana šiem cilvēkiem noteikti uzlabos iespējas iegūt darbu daudz ātrāk un veiksmīgāk.
