Dimitrijs stāsta, ka viņam ir multiplā skleroze. "Tas nozīmē, ka manai centrālajai nervu sistēmai ir kaut kāda problēma, signāls no manas galvas neiet uz kājām un uz rokām. Dažādiem cilvēkiem ir dažādi simptomi, kaut kā tā. Es jūtu, galva man strādā, man nestrādā roka, man nestrādā kāja, bet strādāt es gribu," stāsta vīrietis.
Mēs Dmitriju sastopam darba vietā, bet, lai tur nonāktu, viņš šodien paveicis varoņdarbu, jo - remontdarbu dēļ tieši uz vajadzīgo stāvu neiet lifts! Dmitrijs soli pa solim ir kāpis pa kāpnēm. Viņš saka – palēnām, bet uz priekšu tiek. Kājas sākušas atteikt pirms 14 gadiem…
Dmitrija darbs ir runāšanās ar vientuļiem cilvēkiem.
"Patiesībā tā socializēšanās funkcija ir daudz svarīgāka, nekā sākotnēji liekas, jo cilvēkam no rīta ir jāpieceļas, jāparūpējas par sevi, viņam ir jākustas, un mēs jau zinām, ka kustības ir tās, kas palīdz nostiprināt gan muskuļus, gan pārējās lietas. Un, otrkārt, viņš zina, ka te viņu gaidīs, un viņš zina, ka visi priecāsies," stāsta Dmitrija darba devēja Inga Muižniece.
Dmitrijs ikdienā pārvietojas ar pielāgotu auto. Taču posms līdz automašīnai, kas novietota invalīdiem paredzētajā stāvvietā, viņam prasa milzīgu piepūli.
Muižniece norāda arī uz invalīdu staigulim nepateicīgo ielas segumu. "Viņa nav par tālu, jo viņa skaitās ielai pretējā pusē, bet tas ceļš, kad sākotnēji tiek novietota automašīna, ir daudz garāks, nekā sākotnēji varētu šķist. Jāņem vērā, ka tur ir bruģa segums, kas ir ļoti nepateicīgs mitrā laikā, lai izkāptu no mašīnas ar invalīdu ratiņiem vai ar staiguli.
Tas ir nenormāli slideni, un tajās dienās, kad ir sniegs vai slapjdraņķis, mēs darbiniekiem lūdzam uz darbu nebraukt, tādēļ, ka tas risks savainoties ir diezgan liels," stāstīja Muižniece.
"Parunāsim?" birojā patlaban strādā septiņi cilvēki ar īpašām vajadzībām, četri no viņiem uz darbu dodas ar pielāgotu auto, jo tā ir ērtāk un ātrāk.
"Daži jau ir atklājuši trikus. Viņi liek tuvāk ielai, lai būtu jāiet pa taciņu, bet, man liekas, tā būtība, ja mēs gribam pielāgot vidi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tad ir arī jāpārdomā, kā viņu pielāgot. Es būtu ļoti priecīga, ja šis jautājums varētu atrisināties un cilvēkiem būtu vide un darbs pieejams," norādīja Muižniece.
Dmitrijs uzsver, ka vēlas ērtāku stāvvietu invalīdiem, jo arī viņa kolēģiem nav viegli. Visērtāk būtu, ja stāvvieta cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, atrastos līdzās Elijas ielas 17 galvenajai ieejai.
Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dimante stāstīja, ka dome cenšas stāvvietas nodrošināt pēc iespējas tuvāk ieejai.
"Mēs esam vienmēr atvērti un izskatām iespējas maksimāli nodrošināt tuvāk tai vietai, kur nepieciešamas invalīdu stāvvietas. To mēs arī darām. Līdz šim mēs to nezinājām.
Mēs aicinām iedzīvotājus rakstīt vēstuli - mēs izskatīsim un pēc nepieciešamības ierīkosim. Turklāt tas ir jāskatās kompleksi, jo jāveic arī vides pieejamības nodrošināšana.
Tur ir bruģēta iela, tātad ir jāskatās, kā ar maznozīmīgiem un ne tik lieliem finanšu līdzekļiem nodrošināt vides pieejamību – vai nu izbūvēt asfaltētu ietvi, vai nokļūšanu līdz konkrētajam punktam," stāstīja Dimante.
Dmitrijs atzīst, ka tieši šī autosstāvvieta, kas nepieciešama, lai nokļūtu darbā, ir viņa pieredzē vienīgā, kur tik neapdomīgi atvēlēta vieta cilvēkiem ar speciālām vajadzībām. Viņš cer, ka situācija drīzumā mainīsies un ceļš uz darbu vairs nesagādās tik lielas neērtības.
