Realitātē tas nozīmē, ka šajās stacijās cilvēks riteņkrēslā var tikt uz perona, bet iekļūt vilcienā nevar. Savukārt no kopumā vairāk nekā 150 dzelzceļa stacijām un pieturas punktiem Latvijā iespēja iekļūt un izkļūt no vilciena cilvēkam riteņkrēslā ir deviņās stacijās.
Tajās ir iespēja nodrošināt speciālu pacēlāju, ar kura palīdzību cilvēks riteņkrēslā var iekļūt vilciena. Taču visur to nodrošināt esot dārgi, turklāt tas ir pagaidu risinājums, līdz „Pasažieru vilciens” iegādāsies jaunus vilcienus ar zemo grīdu. Ar šo pagaidu risinājumu cilvēkiem ar invaliditāti būs jārēķinās vēl kādu laiku. Pagaidām nokļūšanai uz vietām, kur vilciena pacēlāju nenodrošina, atliek izvēlēties citus transporta veidus.
Peroni pieejami, vilcieni - nē
Ja cilvēks ar kustību traucējumiem vēlas doties ceļā ar vilcienu, viņam jāsaskaras ar grūtībām. Turklāt tūlītēja risinājuma nav. Salīdzinoši nesen pārbūvētajās stacijās vides prasības ir ievērotas. Tur cilvēkiem ar kustību traucējumiem problēmu nevajadzētu būt, norāda invalīdu un viņu draugu apvienībā „Apeirons”. Taču iekļūt vilcienā var ne katrā no jaunajām stacijām.
„Tā sistēma ir tāda, ka jāpiesakās ir 48 stundas iepriekš,” satikts Rīgas Centrālajā stacijā, saka „Apeirona” eksperts Jurģis Briedis.
„Tad tiek nodrošināta cilvēka iecelšana. Arī otrā galā cilvēku izceļ ārā no vilciena. Šobrīd tā sistēma tāda ir palikusi. Bet mēs redzam, ka jaunajā dīzeļvilcienā, precīzāk sakot, atjauninātajā ir stacionārs pacēlājs,” stāsta eksperts.
Pacēlāji nav nodrošināti katrā stacijā. Visā Latvijā tādas stacijas, kur var iekāpt un izkāpt cilvēks riteņkrēslā, ir deviņas. Veidojas situācija, ka jaunie peroni ir pieejami, bet vilcienā cilvēks ar kustību traucējumiem iekļūt nevar. Problēmu atrisinās zemās grīdas vilcienu iegāde.
Arvien vairāk paaugstināto peronu
Ar „Latvijas dzelzceļa” pārstāvi Māri Ozolu vilcienā Rīga – Sloka Latvijas Radio dodas apskatīt Vaivaru staciju. Tur atrodas Nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari”. Šī ir viena no stacijām, kurā no Rīgas var nokļūt cilvēks ar invaliditāti. Jūrmalas virzienā šāda stacija ir vēl viena - Dubulti.
„Bet ar laiku mēs ceram, ka, realizējot mūsu apņemšanos, nākotnē plānotos investīciju projektus, mēs varēsim nodrošināt vairākās stacijās augstos peronus,” norāda Ozols. „Savukārt ceram, ka „Pasažieru vilciens” veiksmīgi veiks vilcienu iepirkumu un tad šīs platformas un vilcienu grīdas līmenis būs izlīdzināts, un vairs arī nebūs nepieciešami mobilie pacēlāji, kurus mēs nodrošinām šobrīd,” viņš piezīmē.
Stacijas, kurās pieejami pacēlāji cilvēkiem ar invaliditāti, izvēlējušies pēc lielākā pieprasījuma kopā ar „Apeironu”. Vaivaros tāpat kā vēl 15 stacijās Jūrmalas un Jelgavas virzienā tagad paaugstināja peronus.
Līdz 2020. gadam „Latvijas dzelzceļš” plāno uzlabot vēl aptuveni 20 stacijas.
„Jā, tā tas arī ir paredzēts. 55 centimetri no sliedes galviņas ir tas augstums, kurā jaunajiem vilcieniem tad arī būs grīda, un tad attiecīgi cilvēkiem nebūs problēmu iekāpt un izkāpt. Šeit, kā redzat, ir paaugstināti peroni, šeit ir norobežoti sliežu ceļi viens no otra, lai cilvēki nešķērsotu neatļautā vietā,” atzīmēja Ozols.
Viņš rāda, kā aprīkota jaunā stacija. Ir josla vājredzīgiem cilvēkiem, arī panduss, lai uz perona varētu nokļūt cilvēki riteņkrēslos un vecāki ar bērnu ratiem. Tāpat Jūrmalā ir aprīkota arī, piemēram, Bulduru stacija. Lai gan cilvēki riteņkrēslā uz perona nokļūt var, iekļūt vilcienā bez pacēlāja no perona nevar.
„Šobrīd stacijas kā tādas ir sataisītas, bet vilcienu nav pagaidām,” Briedis saka par vilcieniem virzienā uz Jūrmalu. „Stacijās iekļūt var, un stacijās arī tualetes ir pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti. Vismaz tās kāds garāmgājējs [ar invaliditāti] var izmantot, kas arī ir būtiski, jo to labierīcību arī trūkst,” stāsta Briedis.
Tomēr joprojām arī ne visās stacijās cilvēki ar invaliditāti var iekļūt labierīcībās, atzīst Ozols no „Latvijas dzelzceļa”.
Ne uzņēmums, ne pašvaldība ar apsaimniekošanu nodarboties nevēlas. Piemēram, Vaivaros, kur atrodamies, mazliet nomaļus no stacijas uzlikta biotualete.
Grib ieviest pacēlājus visos vilcienos
„Pasažieru vilciens” plāno vai nu iepirkt vai aprīkot ar pacēlājiem visus vilcienus. Tomēr šobrīd modernizēti ir tikai seši vilcieni, nevis viss parks.
Tāpēc cilvēkiem joprojām savlaicīgi jāpiesakās braucienam, skaidro uzņēmuma pārstāvis Egons Ālers. „Lai konkrētajā maršrutā un konkrētajā laikā tiktu norīkots konkrēts vilciens, kurš ir aprīkots ar šādiem pacēlājiem,” pauž Ālers. „Tas attiecībā uz dīzeļvilcieniem. Savukārt elektrovilcieniem šobrīd ir izsludināts konkurss par jaunu elektrovilcienu iepirkumu. Konkursa pirmā kārta ir noslēgusies, ir kvalificējušies visi pieci pretendenti, kas iesniedza savus pieteikumus, un tiek gatavota dokumentācija konkursa otrajai kārtai,” viņš skaidro.
Uzņēmumā atturas prognozēt laiku, kad būs nodrošināti jauni vilcieni.
Taču skaidrs, ka tas aizņems vairākus gadus. Plānots, ka piegādāt vilcienus vajadzēs vēlākais trīs gadu laikā no līguma noslēgšanas brīža.
