Tiesībsarga biroja rīkotajā diskusijā par jauno asistenta pakalpojumu cilvēkiem ar invaliditāti un tā iespējamajām problēmām domām apmainījās ne tikai biroja, pašvaldību un Labklājības ministrijas pārstāvji, bet arī pakalpojuma izmantotāju, proti, cilvēkus ar dažādiem funkcionāliem ierobežojumiem pārstāvošās organizācijas. Tieši šo organizāciju paustais viedoklis liek domāt, ka jaunā asistenta pakalpojuma sistēma, lai arī krietni mazinājusi birokrātisko slogu un aizvainojošo atskaišu rakstīšanu, tomēr par ideālu nav uzskatāma.
Cilvēku ar invaliditāti fonda "Jūnijs" priekšsēdētāja Ināra Šatkovska uzsvēra – programmas veidotāji nav iedomājušies, ka lauku reģionos pakalpojumu saņemšana ir krietni laikietilpīgāka, salīdzinot ar lielākajām pilsētām. Atsevišķos gadījumos pieejamā palīdzība, pēc Šatkovskas domām, pat pasliktināsies:
"Jūs iedomājaties, kā ir lauku rajonā, lai viņš tiktu līdz ģimenes dakterim. Cik laika vajag? Ja izmeklējumi – uz Rīgu atbraukt. Kāds par to ir padomājis?"
Šatkovska vērsa ierēdņu uzmanību arī uz to, ka cilvēkiem ar invaliditāti visa dzīve nav saistīta ar ārstu apmeklēšanu, bet šajā brīdī, viņasprāt, notiek diskriminēšana, jo citām darbībām un arī brīvā laika pavadīšanai asistenta laika ir gaužām maz.
"Mēs nesēžam tikai ratos un nevaram visur sūtīt tikai draugus, radus, paziņas. Mēs esam sliktākā stāvoklī nekā cilvēks cietumā.
Tur katru dienu ir viena stunda svaigais gaiss. Mums nav tā svaigā gaisa. Mēs it kā bez tiesas sprieduma esam brīvā režīma ieslodzījumā, jo mums Labklājības ministrija nosaka – pēc noteikumiem jūs drīkstiet mācīties, strādāt, nodarboties ar paralimpisko sportu, iet uz ķīmijterapiju, hemodialīzi, jūs drīkstat uz sociālajiem centriem pie sev līdzīgiem. Bet mēs varbūt gribam dzīvot veselā sabiedrībā, kur viens invalīds un desmit veselie, tur invalīdam ir vieglāk izdzīvot. Nekā mums apkārt sava vide un mēs viens otram tikai jakas varam aizpogāt. Kurpes uzvilkt nevarēsim," stāstīja Šatkovska.
Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa, runājot par esošo modeli uzsvēra, ka
atrast visiem piemērotu vienotu modeli ir neiespējami, taču izvēlētais ir labākais, kāds pieejams par esošo finansējumu.
Kopumā tas cilvēkiem ar invaliditāti dzīves kvalitāti uzlabo. Viņa skaidroja, kā pakalpojums tiks piešķirts pēc 1. jūlija, cilvēkam dodoties uz sociālo dienestu:
"Sociālais dienests pieaugušos cilvēkus ar šo jauno anketu novērtē, savieto anketas rezultātu ar personas aktivitātēm, ar mērķiem. Un tad persona pati lemj par asistenta piesaisti sev vēlamajā laikā, sev vēlamajām darbībām piešķirto konstanto stundu apmērā un reizi mēnesī apliecina pakalpojuma sniegšanu – saņemšanu."
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska solīja, ka birojs pēc pusgada vērtēs, kā jaunais asistenta modelis darbojas dzīvē. Viņa gan uzsvēra, ka īpaši svarīgi vairot tādus pakalpojumus, kuri ir pieejami cilvēkiem ar invaliditāti.
"Es neņemos teikt, ka ministrijai nav izpratnes par šiem jautājumiem. Ministrijai ir izpratne, bet, protams, saņemt finansējumu kādam konkrētam pakalpojumam – tur ir jābūt politiskajam atbalstam, un tie ir bezgala sarežģīti jautājumi.
Vienlaikus – starp šīm finansēm mums ir jāatceras, ka šis pakalpojums ir cilvēkam. Un lai tas, mērķtiecīgi domājot, sasniegtu ikvienu cilvēku, kam tas ir nepieciešams," stāstīja Rezevska.
Teju divas stundas garajā diskusijā secināms, ka pakalpojums, kas pilnībā apmierinātu visus iesaistītos, ir pārāk dārgs un šajā brīdī neīstenojams. Tomēr arī esošais risinājums, lai arī atvieglo atskaitīšanās kārtību, daudziem tomēr nešķiet pietiekami ērts un labi izstrādāts. Trešdien tika apskatīti jautājumi, kas attiecas uz jauno asistenta pakalpojumu nodrošināšanu un iespējamām problēmām pieaugušajiem. Līdzīga diskusija, veltīta bērniem ar funkcionāliem ierobežojumiem, paredzēta jūnija sākumā.
KONTEKSTS:
No 1. jūlija stāsies spēkā būtiskas izmaiņas asistenta pakalpojuma nodrošināšanas kārtībā, kas paredz arī mainīt pieeju asistenta pakalpojuma stundu piešķiršanai un apmaksai, paziņojumā medijiem informēja Labklājības ministrija.
Asistenta pakalpojuma uzlabošanai šī gada otrajā pusē papildus piešķirti gandrīz 10 miljoni eiro un tādējādi kopējais finansējums šim pakalpojumam šogad sasniegs 28 miljonus, bet nākamajā gadā jau 40 miljonus eiro.
Izmaiņas paredz, ka vairs nebūs jāiesniedz atskaites par katru veikto darbību. Piešķiramo asistenta stundu apjoms būs atkarīgs no divām lietām – no tā, cik ļoti nepieciešama asistenta palīdzība, lai veiktu dažādas darbības, un no tā, kādu darbību veikšanai nepieciešams asistenta atbalsts. Piemēram, lielākais atbalsts – 160 stundas pieejams personām, kuras dodas gūt ienākumus vai nodarbojas ar paralimpisko sportu un kurām nepieciešams ļoti intensīvs asistenta atbalsts. Savukārt, mazākais – 15 stundu atbalsts pieejams personām, kuras apmeklē, piemēram, ārsta vizītes vai sociālus pasākumus un kurām nepieciešamā asistenta atbalsta intensitāte ir zemāka.
Izmaiņās asistentu pakalpojumu pieejamībā cilvēkiem ar invaliditāti saskata arī diskriminācijas risku.
