Zinaīda un Arnolds Riņķi ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kam ir piešķirta arī invaliditātes grupa. Pāris šī gada aprīlī oficiāli salaulājies un nu jau pusgadu dzīvo ārpus speciālās aprūpes iestādes Daugavpils novada Kalupē, pašvaldības piešķirtā dzīvesvietā, kas bijis iespējams pateicoties deinstucionalizācijas projektam.
"Šeit ir labāk, jā (..)," atzīst ārpus sociālās aprūpes centra dzīvojošā Zinaīda Riņķe, persona ar garīga rakstura traucējumiem.
Lai saņemtu pakalpojumus, personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir noteikta I vai II grupas invaliditāte, ir jāpiesakās individuālo vajadzību izvērtēšanai un atbalsta plāna izstrādei savas pašvaldības sociālajā dienestā.
Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem divu gadu garumā pēc dzīves uzsākšanas ārpus sociālā aprūpes centra pienākas speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts, ko gan Riņķu ģimene joprojām nesaņem, jo speciālisti šim darbam pat vēl nav apmācīti.
"Spriežot pēc tā, ka mums ir daudz klientu un notiks izvērtēšanas process, noteikti viņu būs daudz vairāk, un tāpēc mums arī jādomā uz priekšu, tas arī jautājums par šiem mentoriem. Šeit viņiem ir tā priekšrocība, ka atrodas blakus aprūpes centram, kur ir atbalsta centrs un arī draugi un paziņas, uzreiz nav jāsāk dzīve no nulles," stāsta Kalupes sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības centra vadītāja Ligita Liepiņa.
Personas ar garīgas attīstības traucējumiem var iemācīties daudz un dažādas prasmes, tikai parasti tas prasa stipri vairāk laika, praktisku izmēģināšanu vai daudzkārtēju darbību atkārtošanu.
Zinaīdai un Arnoldam ir paveicies, dzīvojot Kalupē, jo šeit viņus atbalsta sociālā aprūpes centra un Daugavpils novada sociālie darbinieki, kas šo uzdevumu veic bez papildus samaksas, lai gan tas jau bija jāpārņem speciāli apmācītajiem mentoriem. Zinaīdas un Arnolda stāsts ir savā ziņā veiksmes stāsts, jo abi ir pilni vēlmes mācīties, attīstīties un strādāt.
Zinaīda stāsta, ka viņa vēlas strādāt par apkopēju. Arnolds Riņķis piebilst, ka ģimenei atvēlēts zemes gabaliņš, kur iecerēts nākamgad audzēt kartupeļus. Šogad ģimene izaudzējusi bietes, arī nedaudz burkānu. Pagrabā izvietotas gan ziemai sagatavotās zaptes, gan sulas.
Bez tā, ka Zinaīda un Arnolds spēj paši veiksmīgi dzīvot un pārtikt ārpus sociālās aprūpes centra, abi ir arī veikli rokdarbnieki – par godu Latvijas simtgadei Zinaīda šobrīd izšuj sedziņu ar tautiskajiem rakstiem un ada zeķes ar auseklīšiem, kuras pabeidz Arnolds, jo Zinaīda to darīt nemākot.
Personu ar garīgas attīstības traucējumiem jūtas un vajadzības ir tādas pašas kā mums visiem, viņiem ir reāla vajadzība pārdzīvot un piedzīvot pašam ikvienu situāciju, lai iemācītos un nepieciešamība veikt reālas praktiskas rīcības ikdienā nosaka katras personas ar attīstības traucējumu iespējas iekļauties. Tieši tāpēc sociālie darbinieki cer, ka drīzumā tiks realizēta arī projektā solīto mentoru apmācība, kas cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem burtiski palīdzētu iemācīties dzīvot.
