Agnese Petkune par pastnieci strādā jau vairāk nekā desmit gadus. Viņas pārziņā ir Rēzeknes novada divi pagasti - Griškānu un Stoļerovas. Pastniece atzīst, ka viņai darbā bieži nākas saskarties ar to, ka vēstules nesasniedz savu adresātu.
“Cilvēki ir deklarēti, bet aizbrauc, mājai jumts ir iekritis, un kur lai liek to vēstuli, ka viņi tur nedzīvo. Bet deklarēti skaitās, jo zeme ir īpašumā, paši nedzīvo. Un nav pastkastītes," stāsta pastniece.
Ja vēstule tiek sūtīta kā vienkāršs sūtījums, pastniekam tā jānogādā līdz pastkastītei. Sarežģījumi rodas, ja pastkastītes nav. Tad vēstuli pastnieks nes uz pastu, lai sūtītu atpakaļ.
“Tie ir lielāki apjomi, kad tiek sūtīts nekustamā īpašuma, zemes nodoklis, tad tās vienkāršās vēstules ir ļoti lielā daudzumā. Ļoti bieži nāk atpakaļ, jo nav pastkastītes, nav kur mums ievietot, tad mēs sūtām viņas atpakaļ," stāsta "Latvijas pasta" Latgales reģiona vadītāja Inga Raklinska.
Rēzeknes novada pašvaldības Zemes pārvaldības dienesta nodokļu administratore Indra Kroiče jau pieradusi, ka, izsūtot paziņojumus par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, daļa vēstuļu nonāk atpakaļ uz administratores galda.
“Gada sākumā mēs izsūtām maksāšanas paziņojumus ap 21 tūkstoti, un apmēram septiņi līdz desmit procenti nāk atpakaļ šīs vēstules, un viens no galvenajiem iemesliem, kad skatāmies atzīmes no pasta, tad bieži vien šī te atzīme ir, ka adresātam nav pasta kastītes. Pēc tam personas pašas zvana un sūdzas, ka nav saņēmušas, tās pretenzijas tādas ir," stāsta Zemes pārvaldības dienesta nodokļu administratore Indra Kroiče.
Kā stāsta Latvijas Pasta Latgales reģiona vadītāja Inga Raklinska, ja vēstule tiek sūtīta kā ierakstīta, tad gan pastniekam tā jānogādā saņēmējam rokās: “Ja sūtītājs tiešām grib, lai tas klients saņem vēstuli un pastnieks viņam piegādā katram mājās, tad ieteiktu, protams, sūtītājam sūtīt vēstules kā reģistrētus sūtījumus, kā ierakstītas vēstules, tad pastnieks piegādās katram uz mājām, bet vienkārša korespondence mums ir jāievieto tikai pastkastītē."
Tomēr tas saistībā ar vēstuļu nesaņemšanu, neatrisina situāciju Rēzeknes novada pašvaldības Zemes pārvaldības dienestam. Skaidro nodokļu administratore Indra Kroiče: “Maksāšanas paziņojumi jāsūta parastajā sūtījumā, likums nenosaka, ka jābūt ierakstītajā, jo ierakstītā vestule pašvaldībai ir lieli izdevumi."
Kā liecina Latvijas Pasta dati, Latvijā kopumā ir reģistrēts gandrīz 1,1 miljons adrešu, no kurām gandrīz 52 000 adresēs sūtījumu saņēmēji nav uzstādījuši pastkastītes. To skaitā pastkastītes nav arī uzņēmumiem un valsts iestādēm. Cilvēki neaizdomājas, ja nav uzstādīta pastkastītes, tad var nebūt iespējams saņemt sūtījumus pa pastu.
Pastnieki arī norāda, ka nereti pastkastītes, kurās jāievieto sūtījums, nav piemērotas. Tām būtu jābūt aizslēdzamām un pastkastīšu vajadzībām nebūtu jāizmanto dažādi sadzīves priekšmeti, kuri vēstules un žurnālus nepasargā no lietus vai sniega.
