Sociālais projekts "Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem" jau daudzus gadus tiek īstenots Zviedrijā. Runāt un iepazīt citādus cilvēkus, neapsmiet tos, kuri atšķiras no mums pašiem, Zviedrijā mācījušies vairāk nekā 60 000 bērnu. Latvija ir pirmā valsts, kur projekts tiek īstenots ārpus Zviedrijas.
Filmiņas par Latvijas cilvēkiem ar garīgas attīstības traucējumiem, sarunas ar bērniem un kopīgas mācību stundas. Dienas aprūpes centra "Cerību tilts" jaunieši jau apmeklējuši 13 skolas visā Latvijā.
"Mūsu mērķis ir parādīt kopīgās lietas. Mēs izmantojam telefonu, mēs smejamies, mēs ejam uz hokeju, mēs muzicējam, mēs darām visu to, ko pārējie.
Varbūt mums ir tikai dažas lietas, kas mums ir grūtāk, mums varbūt vajadzīga palīdzība, bet tas ir mums arī katram individuāli," sacīja projekta "Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem" vadītājs Latvijā Pēteris Martukāns.
Nautrēnu vidusskola ir viena no tām skolām, kur projekts jau īstenots. Skolas direktore Anita Ludborža sacīja – bērnu tikšanās ar jauniešiem, kuriem ir attīstības traucējumi, nebija neveiklas, tieši otrādi – intereses un sirsnības pilnas.
"Viņiem bija tik daudz kopīgā, un izrādās, nav tāda šķēršļa, nav tādas sienas starp bērniem un šiem jauniešiem, kura būtu jānojauc. Jānojauc sienas ir mums pieaugušajiem par to, ko dara, kāda ir viņu ikdiena šiem jauniešiem, kas pabeiguši skolu vai speciālo skolu, kur viņi tālāk ir dzīvē, kāpēc mēs viņus neredzam uz ielas," klāstīja Ludborža.
Pirmdien, 13. janvārī, īpašā seansā vairāk nekā 400 skolotājiem un skolu direktoriem no visas Latvijas demonstrēta Zviedrijā tapusī filma "Cik brūkleņu ir pasaulē?" Tā stāsta, kā tika izveidots neparastais un jau starptautisku atpazīstamību ieguvušais "Glada Hudik" teātris. Lielākā daļa trupas tajā ir cilvēki ar garīgas attīstības traucējumiem.
"Ja mēs gribam panākt kādas pārmaiņas sabiedrības domāšanā, mēs nevaram iet un cilvēkiem teikt – jūs esat darījuši vai domājuši nepareizi.
Man šķiet, ka ir jādod cerība, ka, tikai pašiem mainoties un mainot savu attieksmi pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, mainīsies kopējā sabiedrības nostāja, tāpēc svarīgi arī Latvijā par to runāt," teica "Glada Hudik" teātra dibinātājs Pērs Jūhansons.
Arī Latvijas izglītības sistēmā viens no mērķiem turpmākajos gados ir iekļaujošā izglītība. Projekts “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem” ir viens solis tuvāk tai.
