Joprojām lielai daļai cilvēku nav izpratnes par to, ka tumšā laikā ir jālieto apģērbs ar atstarojošiem elementiem.
„Es bieži vien saskaros ar to, ka ne no kurienes pēkšņi parādās cilvēks un viņš iet nevis pa grantēto maliņu, bet pa braucamo daļu.
Citviet pasaulē cilvēki nevar iedomāties iziet ārā no automašīnas ielas malā, neuzvelkot kaut kādu brīdinošu apģērbu, vai kaut kādu elementu,”
pauda Drošas Braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.
Statistikas dati Latvijā ir briesmīgi. Piemēram, pērn no 1.janvāra līdz 30.septembrim uz ceļiem bojā gājuši 130 gājēji un velobraucēji, bet tā paša gada pēdējos trijos tumšākajos mēnešos gājuši bojā vēl 57 cilvēki. Un tā notiek katru gadu – kolīdz paliek tumšs, cilvēki kā mušas sitas pret auto "kapotiem".
Valsts policijas pārstāvis Andris Locs atzina, ka salīdzinot uz Eiropas fona, tas ir ļoti liels skaitlis.
„Nekur citur Eiropā tādas situācijas nav un cik mēs redzam – gadu no gada situācija neuzlabojas,
neskatoties uz to, ka tas ir plaši atspoguļots medijos. Tiklīdz paliks lietaināks un tumšāks, mēs dalīsim atstarotājus, bet mēs esam izdalījuši jau pāri miljonam atstarotājus, bet joprojām gājēji viņus neizmanto.”
Atstarotāju vai atstarojošu drošības vestu izmantošana sliktās ceļu infrastruktūras dēļ Latvijā gājējiem ir obligāta prasība. Lai gan policijas mērķis neesot sodīt, tomēr, ja cilvēku pieķer jau trešo reizi bez atstarotājiem, ir skaidrs, ka kājāmgājējs neko nav sapratis un viņam tiek piemērota soda nauda. Autovadītājs braucot ar tuvām gaismām atstarotāju var pamanīt jau 200 metru attālumā, bet ar tālām gaismām pat puskilometra tālumā. Pretēja situācija, ja cilvēks pa ceļa malu klīst kā melns rēgs.
„Ar tuvām gaismām izgaismo līdz 40 metriem. Ar tālām gaismām apmēram – 150. Ja brauc uz 90 kilometriem stundā, tās ir dažas sekundes. Dažās sekundēs cilvēks nevar noreaģēt – vidējais reakcijas ātrums ir ap divām sekundēm,” informēja Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Jānis Aizpors.
Tas nozīmē, ka vadītājs sāks bremzēt tad, kad neredzamais gājējs būs jau pašā mašīnas priekšā, tātad par vēlu. Eksperti atzīst, ka vidējai un vecajai paaudzei ir grūtāk ieskaidrot, ka par savu drošību jāparūpējas katram pašam.
Septembrī lielākoties uz ceļiem bojā gājuši cilvēki vecumā no 70-80 gadiem.
