Cilinskis atgādināja, ka Valsts kontrole ne tikai atklāj pārkāpumus, bet arī sniedz ieteikumus, kā situāciju labot, un arī VARAM seko līdzi ieteikumu ieviešanai.
Cilinska ieskatā pašvaldības galvenokārt cenšas ieteikumus ievērot, un var secināt no daudziem gadījumiem, ka pašvaldībās bijuši nezināšanas dēļ, tāpēc „jādomā par metodiskām palīdzībām pašvaldībām”.
Cilinskis arī atturējās vērtēt, vai biežāk pārkāpumi notiek nezināšanas, vai ļaunprātības dēļ, bet atzina, ka VK Ķekavas novadā atklātie nelietderīgie tēriņi vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā ir nopietns pārkāpums, kurš jāvērtē likumsargiem.
Viņš arī uzsvēra, ka pašvaldību darbs jāizvērtē vēlētājiem, un nākamreiz viņi var neuzticēt pašvaldību budžetu tiem, kas pieļāvuši pārkāpumus.
Arī Latvijas Universitātes pasniedzēja Inga Vilka piekrita, ka vēlētājiem jāvērtē pašvaldību darbs, bet pašvaldībām jāspēj paskaidrot savu tēriņu lietderību. Pašvaldībai jāspēj atbildēt, ko mēs no tiem tēriņiem un projektiem ieguvām, ja pašvaldība to nespēj, tad acīmredzot, ka lietderības nebija, norādīja Vilka.
Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis Latvijas Radio radījumā „Pēcpusdiena” atzina, ka pēdējā laikā šī parādība – slēgt ārpakalpojumu līgumus par funkcijām, kuras ir pašu darbinieku kompetencē. Piemēram, Ķekavā strādā astoņi juristi, kas netraucēja pašvaldībai slēgt līgumus ar juristu firmu par 40 000 latu par pašvaldības pārstāvēšanu tiesā, dokumentu sagatavošanu utml.
Valsts kontrole plāno rūpīgi pārbaudīt pašvaldību rīcību ar nodokļu maksātāju naudu, un trīs gadu laikā pārbaudīt visas Latvijas pašvaldības. Vietvaras par pārbaužu plānu nav informētas, bet aptuveni skaidrs, kurā gadā kuros novados un pilsētās tā viesosies.
