Viņš skaidroja, ja NA būs valdībā, tad tā būs stabilāka, jo Reformu partija ir sabrukuma priekšā. Turklāt līdz ar NA esamību valdībā būtu drošāks atbalsts Satversmes preambulai. „Šādā veidā koalīcija var būt efektīvāka. Vēl viens ieguvums – tādā gadījumā palielinātos iespēja veidot citu labēju valdību arī pēc [Saeimas] vēlēšanām," uzskaitīja Cilinskis. Tomēr, viņaprāt, arī RP būtu jābūt valdībai, jo „nav īpašu argumentu, lai RP nebūtu valdībā".
Lai arī Cilinskis pauda, ka NA neizvirza nekādas prasības jaunās valdības veidošanā, tomēr viņš atzina, ka būtu tikai loģiski, ja savu darbu kā kultūras ministre turpinātu Dace Melbārde, kura ir guvusi nozares atbalstu un tikko sākusi savu darbu. Tāpat jaunajai valdībai jāstrādā atbilstoši NA programmatiskajiem uzstādījumiem, kā arī vēlas turpināt diskusijas par pakāpenisku uzturēšanas atļauju izbeigšanu.
Cilinskis sarunā ar Latvijas Radio vairākkārt pauda, ka šobrīd Valsts prezidents Bērziņš ir uzņēmies iniciatīvu un viņa rokās ir varas sviras. „Bumba ir prezidenta pusē. NA ir gatava uzklausīt prezidenta piedāvājumus, un NA ir gatava strādāt jaunajā valdībā," apliecināja politiķis.
NA patlaban nav sava premjera amata kandidāta, kurš reāli pretendētu uz darbu valdības vadītāja amatā. „Mūsu premjera amata kandidāts nav šī brīža aktualitāte (..) Diez vai politiskā loģika varētu būt tāda, ka NA šis amats tiks piedāvāts," atzina Cilinskis.
Viņš neņēmās analizēt, kurš no partijas „Vienotība" izvirzītajiem premjera amata kandidātiem ir labākais. „Negribu analizēt (..) Viņu vidū noteikti ir kandidāti (..) Valsts prezidents izvirza kandidātu, un tad mēs lemjam," teica Cilinskis.
Patlaban vienīgie premjera amata kandidāti ir minēti no „Vienotības" vidus. Tie ir aizsardzības ministrs Artis Pabriks, bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis un eiroparlamentārietis, bijušais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš. Premjera amats kļuva vakants trešdien, kad pēc vairāk nekā četrarpus gadu ilga darba no tā atkāpās Valdis Dombrovskis. Viņš demisionēja, uzņemoties politisku atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kurā dzīvības, sabrūkot veikala „Maxima" jumtam, zaudēja 54 cilvēki.
