De Facto

Skandalozie kandidāti RD vēlēšanu sarakstos

De Facto

«Rīgas satiksmes» iepirkumu lietā ātra atrisinājuma nebūs

Cik pilns atstāts Rīgas maks?

Cik pilnu Rīgas maku nodos jaunajiem domniekiem?

Politiskās partijas pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām programmās sola arī lielus investīciju projektus, piemēram, mājokļu celtniecību, iekšpagalmu remontus, lietus kanalizācijas atjaunošanu un citus. Taču tuvākajos pāris gados pilsētai varētu būt grūti dārgus investīciju projektus īstenot, ņemot vērā, ka pašvaldības parāds aizvien ir augsts, secina LTV raidījums “de facto”.

Lielais slogs – Dienvidu tilts

Lai arī Rīgas kopējie parādi par senāk realizētajiem projektiem turpina samazināties, to atdošana ik gadu no pašvaldības aptuveni miljardu eiro lielajiem izdevumiem prasa aptuveni 80 miljonus. No tiem savukārt lielākā daļa – 54 miljoni eiro – katru gadu aiziet par “treknajos gados” celto Dienvidu tiltu.

“Skaidrs, ka Dienvidu tilta maksājumi ir liels slogs pilsētai, bet vadāms. Un tuvākos trīs gadus mēs šīs saistības nekā nevaram ietekmēt,” saka domes finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš. 

Viņš skaidro, ka maksājumi par Dienvidu tiltu samazināsies no 2025.gada. Tas nozīmē, ka lielākus investīciju projektus, nepasliktinot kopējo saistību bilanci, pilsēta varēs sākt realizēt pēc diviem trim gadiem.

Finanšu departamenta direktora teikto apstiprina viens no pilsētas pagaidu administratoriem Artis Lapiņš un atzīmē, ka viens no lielākajiem gaidāmajiem projektiem pašvaldībai būs “Rail Baltica”.

Par Rīgas parādiem runā starptautiski

Starptautiskās kredītreitingu aģentūras ik gadu ziņojumos piemin Rīgas lielos parādus un augstās to apkalpošanas izmaksas. “Standart&Poors” lēš, ka pilsētas parāds tuvākajos gados pieaugs līdz 110% no pamatdarbības ieņēmumiem.

Rīgai nepieciešamas investīcijas daudzās jomās. Līdzekļus prasa, piemēram, “Rīgas satiksme”, kas ik gadu saņem 130 miljonus eiro lielu dotāciju. Šogad “Rīgas satiksme” spējusi ieekonomēt 11 miljonus eiro, pārskatot dažādus izdevumus, taču uzņēmuma vadītāja Džineta Innusa stāsta, ka pārvadātājam būs nepieciešama nauda ne tikai zaudējumu segšanai, bet investīcijām.

Šis ir jau otrais gads, kad “Rīgas satiksme” neveic lielākas investīcijas ne infrastruktūrā, ne transportlīdzekļos un tā diemžēl ir slikta ziņa.

Neatjaunojot regulārā ciklā gan autoparku, gan remonta darbnīcas, tas viss nolietojas. Un daudz lielākas investīcijas būs nepieciešamas pēc tam,” skaidro Innusa.

Uzņēmumam, pirmkārt, jāpabeidz 20 tramvaju iegāde no “Škoda Transportation” par 50 miljoniem eiro. Šo iepirkumu līdzās citiem 2018.gadā apturēja korupcijas skandāls. Septiņi tramvaji ir piegādāti, bet netiek lietoti. “Rīgas satiksme” ar ražotāju vēl diskutē par tehniskām problēmām, bet uzņēmumam arī nav naudas, lai par tramvajiem samaksātu, jo pašmāju bankas negrib aizdot naudu.

Otrkārt, “Rīgas satiksmē” piemin arī vajadzību pēc jauniem autobusiem, jo pusei parka draudot neatbilstība izmešu normām. 

Investīcijas neizlieto laikus

Jāatzīmē gan, ka pašlaik, pārvarot Covid-19 radītās sekas, dažādi naudas līdzekļi ir vieglāk pieejami, kas arī Rīgai ļautu vairāk investēt.

Taču Rīgas problēma ir ne tikai tā, ka investīcijām naudu varētu būt vairāk, bet arī tā, ka jau piešķirtā nauda netiek laikā izlietota.

Gadu no gada investīciju plāns ir garāks, nekā tiek izpildīts.

“Ja skatāmies no tāda iedzīvotāju viedokļa, tad neveiktās investīcijas nozīmē, ka infrastruktūras nav vai arī tā ir vēlāk, kad vajadzētu būt. Ja mēs kaut ko vienu iekavējam un atliekam uz nākamo gadu, tad pēc tam citi projekti atliekas vēl uz nākamajiem gadiem,” saka Lapiņš.

Finanšu plānotāji cerīgi raugās uz gada otro pusi

Viena no reitingu aģentūrām regulāri Rīgai pārmetusi vāju finanšu menedžmentu, kā iemeslu minot sliktu plānošanu. Pāris gadus pilsēta centās budžetu gatavot trijiem gadiem, bet tad atmeta ar roku, jo prognozes izrādījās pārāk neprecīzas.

Šogad “Covid-19” vairāku mēnešu garumā atstāja redzamu ietekmi uz Rīgas pilsētas budžeta ieņēmumiem, tomēr pagājušajā gadā un šī gada pašā sākumā pašvaldības budžets bija pildījies nepieredzēti labi, tādēļ šī gada septiņos mēnešos kopā pilsētas ieņēmumu plāns izpildīts par 104%.

Lai arī nenoteiktība “Covid-19” dēļ paliek, pilsētas finanšu plānotāji bez liela satraukuma raugās uz gada otro pusi. Kā drošība kalpo arī valdības solījums kompensēt negūtos iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus.  

Vēlēšanu rezultāti

Provizoriskie rezultāti, CVK dati no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

Provizoriskais mandātu sadalījums

Neoficiālie aprēķini, balstoties uz provizoriskajiem CVK datiem no 156 iecirkņiem no 156

Dati: CVK. Atjaunots: 30.08. 10:11

18 vietas Attīstībai/Par!, "PROGRESĪVIE"
12 vietas "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija
10 vietas Jaunā VIENOTĪBA
7 vietas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", Latvijas Reģionu Apvienība
5 vietas Partija "Gods kalpot Rīgai"
4 vietas Jaunā konservatīvā partija
4 vietas "Latvijas Krievu savienība"
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti