4. studija

Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem tiekot liegtas izglītošanās iespējas!

4. studija

4. studija

Cik lielai jābūt invaliditātei un vientulībai, lai pienāktos servisa dzīvoklis?

Cik lielai jābūt invaliditātei un vientulībai, lai Rīgā pienāktos servisa dzīvoklis?

Rīgā, Mežrozīšu ielā, Rīgas dome ceļ sociālās mājas. Tajās paredzēts izbūvēt arī vairāk nekā 50 servisa dzīvokļu, kas ir paredzēti cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, proti, tiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslā. Lūšu ģimene, kur vīrs un sieva ir cilvēki ar speciālām vajadzībām, šeit dzīvokli nesaņems, jo viņus pašvaldība rindā neuzņēma. 

Servisa dzīvoklis ir īpaši pielāgots cilvēkiem ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem. Tas iekārots tā, lai palielinātu cilvēka iespējas dzīvot patstāvīgi un aprūpēt sevi. Servisa dzīvokļu īrniekiem pašvaldība nodrošina arī nepieciešamos pakalpojumus. Rīgas domei pilsētā ir vairāk nekā 70 servisa dzīvokļu. Tos piešķir cilvēkiem ar speciālām vajadzībām. Patlaban šādu mājokli gaida vismaz 60 cilvēku, kuru ikdiena paiet ratiņkrēslā.

"Tie ir dzīvokļi, kuros paredzēts: ja persona pārvietojas riteņkrēslā, viņa pati var sevi apkalpot šajā dzīvoklī. Ir platākas durvju ailes, ir pielāgota virtuve, attiecīgā augstumā ir visas komunikācijas. Ir lielāka tualetes, vannas istabas telpa, lai persona var sevi pati apkalpot," stāstīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšnieka vietniece Sarmīte Ivbule.

Andris un Iveta Lūši laulībā dzīvo jau 23 gadus. Andris pārcietis divus insultus. Viņš ikdienā pārvietojas ratiņkrēslā, dzīvoklī – ar rollatora palīdzību. Savukārt sievu Ivetu pievīlusi redze. Pāris jau 10 gadus dzīvokli īrē.

Sapratuši, ka jaunāki un veselāki viņi nekļūst, nolēmuši vērsties Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, lai viņus uzņemtu pašvaldības dzīvokļu rindā.

Andris stāstīja, ka sākumā neesot bijusi doma pieteikties servisa dzīvoklim. Pašvaldības darbiniece, redzot, ka Andris pārvietojas ratiņkrēslā, rosinājusi pieteikties nevis parastajam pašvaldības dzīvoklim, bet servisa dzīvoklim. Pašlaik ģimene par īrēto dzīvokli maksā apmēram divas trešdaļas no Latvijā noteiktās minimālās algas. "Domājam, ka ļoti liels atspaids būtu, ja pašvaldība iedotu dzīvokli. Esmu dzirdējis, ja ir pašvaldības dzīvoklis, tā summa samazinās vismaz uz pusi," teica Andris.

Pāris stāstīja – visu mūžu abi cīnījušies, kā spējuši. Iveta strādājusi pat trijos darbos, arī Andris, par spīti kustību ierobežojumiem, šobrīd strādā algotu darbu. Līdz ar to abiem nav trūcīgo statusa. Viņi ļaunprātīgi neizmanto sociālā dienesta piedāvātos labumus, un šādiem cilvēkiem pašvaldība dzīvokli nepiešķir.

"Tas atteikuma pamatojums ir uz tāda panta, ka man nav lielāka invaliditāte un mums nav tas [trūcīgā] statuss un, tā kā vairāk par servisa dzīvokli bija doma par Andri, - ka viņš nav vientuļš. Viņš neatbilst tam. Un tas drusciņ aizskāra," atzina Iveta.

Ģimenei servisa dzīvoklis nepienākas, jo sievai ir tikai 3. invalditātes grupa, bet Andris ar rollatora palīdzību spēj noiet vairākus soļus, viņš nav piekalts ratiņkrēslam.

"Iesniedzot attiecīgo iesniegumu, ārsta zīmi, Sociālais dienests, ergoterapeits apseko un dod mums atzinumu, ka viņam vajag servisa dzīvokli. Servisa dzīvoklis ir personām, kuras pārvietojas riteņkrēslā. Tie var būt ne tikai invalīdi, bet var būt arī ģimenes ar bērnu invalīdu," stāstīja pašvaldības pārstāve.

Lūši, stājoties rindā, lai saņemtu pašvaldības dzīvokli, pat dzirdējuši brīnumstāstus, ko cilvēki dara, lai nesaņemtu atteikumu. Viņi secinājuši – cilvēkam jābūt ļoti bēdīgā situācijā, viņam jābūt trūcīgam, nestaigājošam un ieteicams – vientuļam. Tad dome obligāti piešķiršot dzīvokli. Kāda sieviete, lai tiktu pie pašvaldības mājokļa, pat esot šķīrusi laulību. Iveta secinājusi arī, ka cilvēki dažkārt neredz citu izeju, kā melot un krāpties, lai tikai nodrošinātu sev ērtāku dzīvi un atrisinātu samilzušās problēmas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā gan neesot atklāts neviens gadījums, kad cilvēki ar viltu vai krāpniecību tiktu pie dzīvokļiem. Atlase ir stingra un nopietna, bez atkāpēm no pašvaldībā izstrādātajiem noteikumiem. Kopumā pašvaldības dzīvokli pašlaik gaida 3213 personas un ģimenes. Gandrīz tikpat daudz cilvēkiem ir atteikts.

"Es ļoti vēlos, ka kaut kāda nianse mainītos šajā lietā, cik tas ir iespējams, protams. Un, ka tiešām tie cilvēki, kuri ir vientuļi, ka viņi saņemtu to palīdzību, kas viņiem pienākas. Ka viņus atrastu vai meklētu. Un tie, kuri ir kopā un nav vientuļi, tādi varētu palikt, bet arī viņi varētu saņemt kādu atbalstu, jo ir jau vēl grūtākas situācijas nekā mums," teica Iveta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti