Cihanouska savā uzrunā pateicās Latvijai par salīdzinoši ātri noteiktām sankcijām pret Lukašenko režīmu, par Baltkrievijas bērnu uzņemšanu Latvijas skolās, par baltkrievu kultūras pasākumu rīkošanu, par to, ka Latvijā neaizmirst politieslodzītos Baltkrievijā, dod patvērumu arī Baltkrievijas medijiem un nevalstiskajām organizācijām u.c.
"Mēs nekad neaizmirsīsim par jūsu palīdzību. Paldies Latvijas tautai par solidaritāti ar baltkrieviem un tagad arī ar Ukrainu. Mēs neaizmirsīsim solidaritātes piketus, baltsarkanbaltos karogus logos. Ukraiņi arī neaizmirsīs jūsu palīdzību.
Mums kopā jādara viss, lai apturētu karu [Ukrainā] un palīdzētu kara upuriem," sacīja Cihanouska.
Viņa norādīja, ka Latvijas un Baltkrievijas tautas kopā piedzīvojušas tumšus laikus – Krievijas impēriju, padomju okupāciju, pārkrievošanu, inteliģences nogalināšanu. Tāpat Latvija piedzīvojusi masveida deportācijas PSRS režīma laikā. Atšķirībā no latviešiem, kuri ir brīvi 32 gadus, baltkrievi bijuši brīvi pavisam īsu brīdi.
"Tumši laiki manai tautai turpinās arī tagad. Valstī atgriežas [PSRS līdera Josifa] Staļina terors, uzticīgie padomju idejām un Kremlim slēdz izdevniecības, kas iespiež grāmatas baltkrievu valodā, apcietina uzņēmējus (..)," teica Cihanouska.
Kad Baltkrievijā sākās represijas, tā saukusi pēc starptautiskās palīdzības, bet to sadzirdēja vien pēc desmit mēnešiem, kad Lukašenko režīms nosēdināja lidmašīnu ar opozīcijas medija "Nexta" dibinātāju Romānu Protaseviču. Eiropas Savienības sankcijas pret Lukašenko režīmu ieviestas, bet tās nāca ļoti vēlu.
"Tas deva iespēju režīmam pārorientēties. (..)
Ja mēs tad apturētu Lukašenko, Baltkrievija nekļūtu par arēnu Putina uzbrukumam Ukrainā,"
pārliecināta Cihanouska. Viņa norādīja, ka Lukašenko ir Krievijas kara Ukrainā atbalstītājs un viņam par to ir jānes atbildība.
Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere pauda, ka "Baltkrievija un Lukašenko režīms nav viens un tas pats, kā arī Baltkrievija – tā nav Krievija". Viņa izteica cerību, ka Latvija arī turpmāk atbalstīs Baltkrievijas demokrātijas aizstāvjus.
Cihanouska lūdza Latviju rast iespēju dot baltkrieviem vīzas un uzturēšanās atļaujas, kas palīdzētu Baltkrievijas politiskajiem bēgļiem un jauniešiem. Tāpat viņa lūdza atbalstīt ar stipendijām baltkrievu studentus, kā arī piedāvāt atbalsta programmas zinātniekiem, žurnālistiem, kultūras pārstāvjiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas protestējuši pret autoritāro Lukašenko režīmu un pārcēlušies uz Latviju. Vēl Cihanouska lūdza deputātus atrast iespēju jaunajiem baltkrieviem stažēties Saeimā.
Viņa lūdza Latviju arī ieņemt stingru pozīciju pret Lukašenko režīmu. "Nekādus kontaktus un nekādu sadarbību, kamēr netiks atbrīvoti politieslodzītie.
Lūdzu, nepadodieties viņa šantāžai, kādu mēs redzam sakarā ar graudu tranzītu.
Es lūdzu neatslābināt, bet tieši otrādi – pastiprināt sankcijas pret valsts uzņēmumiem, kuri dod naudu Lukašenko represijām. Ir sankcijas, kuras Latvija var piemērot, negaidot Eiropas Savienību, pret tā saukto Lukašenko parlamentu, kurš atbalstīja tā saukto nāves likumu," teica Cihanouska, aicinot latviešus patlaban neapmeklēt Baltkrieviju, kur vēršas pret nevainīgiem cilvēkiem.
Runas noslēgumā Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere atzina, ka divas dienas Latvijā dāvinājušas viņai drauga plecu un mājas sajūtu, kā arī pārliecību, ka "mēs esam uz pareizā ceļa". "Ar šīm sajūtām es dalīšos ar baltkrieviem, kuriem trūkst atbalsta," teica Cihanouska.
Viņa aicināja apmeklēt Baltkrieviju, kad tā atkal būs brīva valsts. "Esmu pārliecināta, ka mēs noteikti satiksimies un atzīmēsim kopējo uzvaru pār ļaunumu, bet grūtie laiki tikai nostiprinās mūsu tautas un mūsu draudzību."
KONTEKSTS:
Protesti pret Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko režīmu Baltkrievijā nerimst kopš 2020. gada augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām. Par to uzvarētāju tika pasludināts līdzšinējais prezidents Lukašenko, tomēr opozīcija apsūdz režīmu plašā vēlēšanu rezultātu viltošanā un pieprasa viņa atkāpšanos. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijā ielās izgāja simtiem tūkstoši cilvēku. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm. Eiropas Savienība pērn pastiprināja sankcijas pret Lukašenko režīmu.
