Čigāne skaidroja, ka, piedāvājot „nolikto atslēgu" principu - parādnieku pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas atbrīvot no jebkādām saistībām pret kreditoru, deputāti vēlējās palīdzēt tiem cilvēkiem, kas nokļuva nepatikšanas pārāk lielo kredītu dēļ. Taču šādu principu nevarēja ieviest ar atpakaļejošo spēku, bet priekšlikums likumā jau, to atbalstīja, turklāt atliekot tā stāšanos spēkā līdz martam, lai rastu optimālu risinājumu.
Tagad politiķi secinājuši, ka šim „nolikto atslēgu" principam jābūt kā izvēles iespējai, par ko ceturtdien arī lems Saeima.
„Esam apgājuši sāpīgo loku - ar iedzīvotāju raustīšanu, ar likuma raustīšanu, (..) ar nozares raustīšanu. Cerams tagad viss sakritīs pa vietām, šāda iespēja būs [„nolikto atslēgu" princips], bet tā ir tikai iespēja,” sacīja Čigāne.
Banku augstskolas pētnieks Andris Nātriņš savukārt diskusijā „Krustpunktā” norādīja - veids, kā nonāca līdz šim līdzsvarotam lēmumam, noteikti nebija optimāls, un tagad var vien meklēt attaisnojumu, kāpēc bija jāizvēlas šāds dramatisma pilns ceļš.
Savukārt deputāts Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) atzina, ka Nacionālās apvienības frakcijā par „nolikto atslēgu" principu bija dažādi viedokļi, un tagad secināts, ka rezultāts, ko gribēja sasniegt, nav panākts, jo, reaģējot uz likuma izmaiņām, kuras pat vēl nav stājušās spēkā, pieauga pirmā iemaksa hipotekārajiem kredītiem. Tāpēc tagad politiķi gatavi atkal mainīt likuma normas un padarīt šo „nolikto atslēgu" principu par brīvprātīgu.
Jau ziņots, ka Saeima iepriekš nolēma līdz martam atlikt grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz tā dēvētā “nolikto atslēgu" principa ieviešanu. Saeima septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām nobalsoja par „nolikto atslēgu" principu - tas nozīmē, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas vairs nebūs nekādu saistību pret kreditoru. Pēc šāda Saeimas lēmuma "Swedbank" un "SEB banka" paziņojušas, ka aptur dalību valsts programmā ģimenēm mājokļa iegādei.
Privātpersonu maksātnespējas procesa atvieglošana joprojām sadala pretējās frontēs kreditorus un aizņēmējus. Latvijas Kredībanku asociācija paliek pie viedokļa, ka mazināsies cilvēku vēlme kārtot savas saistības un augs nemaksāšanas kultūra. Turklāt tas palielināšot kredītiestāžu riskus, kā rezultātā bankas cels pirmās iemaksas un procentu likmes. Turpretim Latvijas Kredītņēmēju asociācija par parādu dzēšanas kārtības atvieglošanu jūtas gandarīta.
