Viņa atzina, ka par viņas iespējamo virzīšanu izglītības ministres amatam bija tikai spekulācijas, daži „Vienotības” biedri uzskatīja, ka viņas pieredze un izglītība piemērota virzīšanai ministres amatam. Ja premjere Laimdota Straujuma viņu aicinātu un partijas valde apstiprinātu, viņa būtu gatava uzņemties šos pienākumus, taču nekas no tā nav noticis, tāpēc līdz šim tās ir tikai spekulācijas.
Čigāne pauda, ka izglītības un zinātnes ministra pārraudzība ir „smaga joma, tajā ir ārkārtīgi daudz problēmu”, turklāt zinātne un izglītība ir smalka sistēma, kuru ietekmē daudzi apstākli, un tai pieņemt pārmaiņas būs sarežģīti.
Ja nākamais ministrs nebūs „izaudzis nozarē”, viņam būs mazliet vieglāk distancēties un saskatīt problēmas. Tāpēc, pēc Čigānes domām, būtu labi, ja ministrs būtu ārpus nozares eksperts, speciālists ar starptautisku redzējumu. Droši vien, ja šīs ministrijas pārraudzība būs uzticēta „Vienotībai”, ministra amata kandidāts varētu būt nozares eksperts, un ne obligāti partijas biedrs.
Jau ziņots, ka 12.Saeimā ievēlēto partiju pārstāvji jau divas nedēļas risinājuši dažāda līmeņa un kombināciju sarunas par nākamās valdības izveidi, un pirmdien varēja teikt, ka jaunās valdības aprises ir skaidras.
Vecā koalīcija pirmdienas rītā ir vienojusies arī turpmāk strādāt kopā pašreizējās premjeres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) vadībā. Pagaidām gan partijas pilnībā nav vienojušās par amatiem. Ir ministrijas – Ekonomikas ministrija, Veselības ministrija – ko neviens nevēlas vadīt, un ir ministrijas – Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras vēlas vadīt vismaz divas partijas. Tāpat ir zināms, ka Saeimas priekšsēdētāja amatu vēlētos ieņemt Nacionālā apvienība.
12.Saeimas vēlēšanās piecu procentu barjeru izdevās pārvarēt un iegūt deputātu mandātus sešiem politiskajiem spēkiem, no kuriem divi parlamentā nav bijuši iepriekš pārstāvēti. Partija „Saskaņa” ieguvusi 24 deputāta mandātus, „Vienotība” – 23, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) – 21, Nacionālā apvienība (NA) – 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņus un „No sirds Latvijai” – septiņus, liecina provizoriskie rezultāti.
