Šonedēļ šī cietuma vienā no nodaļām - Grīvā - notika koncerts, kas veltīts gan Latvijas simtgadei, gan ar mērķi socializēt ieslodzījuma vietās nonākušos, saka viens no Rēzeknes ansambļa ''L’Chaim'' dalībniekiem - ģitārists Kristaps Višs.
Pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālam atbalstam mērķprogrammā “Latvijai 100” un sadarbībai ar Latvijas Ieslodzījumu vietu pārvaldi, biedrība “Excelsus” (Rēzekne) organizēs astoņus koncertus astoņās Latvijas ieslodzījuma vietās.
Tas ir projekts ''Mūzika ārpus robežām'', tā mērķis ir braukt uz Latvijas ieslodzījuma vietām, sniegt koncertus, priecēt cilvēkus un likt sajust cilvēkiem brīvību caur mūziku.
Mūzika ir tikai viens no veidiem, kā ieslodzītajiem te, aiz žoga, nepazaudēt saikni ar sabiedrību, bet šī ieslodzījuma vieta, piemēram, Daugavpilī - Daugavgrīvas cietums, ir ar plašu un dažādu ieslodzīto kontingentu un soda izciešanas laiku, stāsta ieslodzījuma vietas Resocializācijas daļas galvenais inspektors Andris Mikulāns:
''Daugavgrīvas cietums sastāv no divām nodaļām - Daugavpils un Grīvas. Daugavpils nodaļā ir ap 300 ieslodzīto, bet Grīvas nodaļā pāri par 500 notiesāto. Ieslodzītie ir dažādi, sākot no apcietinātajiem un beidzot ar ieslodzītajiem uz mūžu.''
Uz mūžu ieslodzīto te ir vairāk nekā 40, no dažādām Latvijas malām, taču arī tiem nav zaudēta iespēja saziņai ar tuviniekiem.
Mūža ieslodzītajiem ir iespējami ''Skype'' zvani saziņai ar tuviniekiem. Vairāk iespēju protams tiem, kuriem pēc vairāku gadu pavadīšanas nebrīvē ir iespēja atgriezties sabiedrībā, te svarīgākais kādam nepazaudēt darba un sociālās iemaņas, bet kādam tieši otrādi - cietums dod iespēju izglītībai un jaunas dzīves sākumam, apliecina Andris Mikulāns:
''Darbs ir viens no resocializācijas līdzekļiem, jo cilvēks ieslodzījumā pavada vairākus gadus un šajā laikā darba iemaņas zūd, tāpēc mēs cenšamies viņus iesaistīt darbā. Mums ir saimnieciskā apkalpe, kur strādā vairāk nekā 120 cilvēki, ir iespēja strādāt palešu ražotnē, te iesaistīti ap 70 cilvēkiem, ir šūšanas darbnīca , kur strādā ap 30 notiesātajiem, vēl kādi 10 cilvēki strādā uzņēmumā saistībā ar iesaiņošanu. Darbs ir motivējošais līdzeklis, tā ir iespēja ieslodzītajiem nopelnīt, saņemt algu, daži, saņemot algu, tādējādi palīdz saviem bērniem brīvībā.''
Paralēli kā iespēja ieslodzītajiem tiek piedāvātas arī izglītības apguve, atsaucība un interese iegūt vai nu izglītības diplomu vai profesionālo prasmi ieslodzīto vidū ir, saka Daugavgrīvas cietuma pārstāvis:
''Mums ir noslēgts līgums ar Daugavpils 17. vidusskolu, kur viņi uzsāk apmācības, sākot no pamatskolas un beidzot ar vidusskolu, tāpat viņiem iespēja apgūt profesijas - informācijas ievadīšanas operators, pavāra palīgs, inženierkomunikāciju montētājs, apdares darbu strādnieks, krāšņu podnieks, galdnieks, ēku siltinātājs.
Mēs labi saprotam, ja cilvēks nonāk ieslodzījuma vietā un ja viņš pavada kamerā piecus, sešus vai desmit gadus, un ja ar viņu nestrādā, nekas labs tur nesanāks.''
Arī māksla un mūzika ir sava veida terapija aiz žoga ieslodzītajiem cilvēkiem. Latvijas simtgadei par godu, rīkojot akciju ''Mūzika bez robežām'' un ar koncerttūrēm apceļojot Latvijas ieslodzījuma vietas, saka grupas ''L’''vadītāja Zane Ludborža:
''Šeit ir īpaša vide, un te varbūt ir tādi klausītāji, kuri izjūt mūziku ļoti dziļi, dziļāk nekā tie klausītāji, kuri dzīvo plašākā sabiedrībā. Varbūt viņi no sākuma nav tik brīvi un ne tik atsaucīgi uzreiz, viņi ir kā putni bez spārniem… jo cietumā saglabāt to brīvību un spārnus saglabāt ir grūti. Koncerta laikā viņi atveras un sāk emocionāli reaģēt.''
Skan aplausi, un tās ieslodzījuma vietā ir pozitīvas emocijas.
