Panorāma

Sāk pārbaudi par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem baznīcās

Panorāma

Panorāma

Vardarbība ģimenē Latvijā ļoti izplatīta

Ciešanas no vardarbības ģimenē 29 gadu garumā. Natālijas stāsts

Vardarbība ģimenē Latvijā ir izplatīta parādība. Lai gan pēdējos gados par to daudz ir runāts, joprojām daļa sabiedrības uzskata, ka tas, kas notiek starp diviem partnerattiecībās esošiem pieaugušajiem, ir viņu ģimenes lieta un citiem tur nav jāiejaucas. Taču ģimenes vardarbība jau tagad atstāj iespaidu uz visu sabiedrību un uz nākamo paaudzi. Tāpēc sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica” šonedēļ sākam sižetu sēriju “Vardarbība ģimenē” – par sabiedrības augsto toleranci pret varmākām, par valsts politiku un rīcību, palīdzot vardarbības upuriem un atgādinot, ka vardarbība ir noziegums.

Jā, vardarbība ir noziegums, un tas ietver tieksmi pazemot un kontrolēt. Vardarbība ģimenē mēdz būt fiziska, psiholoģiska, verbāla, seksuāla, ekonomiska – nereti vairāki veidi kopā. No fiziskas vardarbības ģimenē visbiežāk cieš sievietes.

Iekšlietu ministrijas statistika rāda, ka dzīvesbiedra varmācības dēļ 2016. gadā dzīvību zaudējušas 5 sievietes, 2017. gadā - septiņas, pērn trīs sievietes. 

Vardarbības ģimenē izplatība Latvijā

  • 2018.gadā mazāk cilvēku nekā 2016.gadā norādīja, ka pazīst cilvēkus, kas cietuši no vardarbības.
  • No vardarbības lielākoties cieš sievietes
  • Cietušie vīrieši lielākoties nav dzīvesbiedri, bet citi tuvinieki, piemēram, vecāki, kas cieš no pilngadīgiem bērniem
  • 39% cilvēku ar augstiem ienākumiem draugu un ģimenes lokā pazīst kādu, kurš ir cietis no vardarbības



Atšķirības starp dažādām grupām

  • Jaunieši ir atvērtāki un elastīgāki. Daudz biežāk vardarbību kā pieņemamu uztver cilvēki pēc 45 gadu vecuma.
  • Piemēram, starp vīriešiem vadītājiem 45+ gadu vecumā katrs 10.normalizē seksuālu vardarbību (13% vīriešu vadītāju uzskata, ka kolēģu fiziska aizskaršana nepiedienīgā vai nevēlamā veidā nav nepareiza; 9%  - ka nevēlamu seksuāla rakstura e-pastu un īsziņu sūtīšana nav nepareiz
  • Apmēram 10% vīriešu ar augstiem ienākumiem uzskata, ka mēģinājumi kontrolēt partneri, neļaujot viņam/viņai tikties un kontaktēties ar ģimeni un draugiem, atstājot bez naudas vai atņemot mobilo tālruni vai oficiālus dokumentus (autovadītāja apliecību, personas apliecību) nav nepareizi, tāpat kā regulāra partnera kritizēšana, lai liktu viņam/viņai justies mazvērtīgākam.


Avots: Labklājības ministrija (2018.gads)

Tīši miesas bojājumi ik gadu tiek nodarīti aptuveni pieciem desmitiem sieviešu. Šie ir reģistrētie un zināmie vardarbības gadījumi. Nevalstiskās organizācijas uzskata, ka statistika ir tikai aisberga redzamā daļa. Savukārt Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis uzsver, ka šie noziegumi ir jāiznīcina saknē, tāpēc jāiesaistās visai sabiedrībai.

"Joprojām mūsu izvirzītā prioritāte par sadzīvisko vardarbību ir ļoti aktuāla un ir viens no pamatiem, kāpēc notiek vardarbīgie noziegumi, un, kā mēs redzam, tas viss iet tālāk ar bērniem," sacīja Ķuzis. "Bērni, redzot un un izaugot [saviem] bērniem, kļūst vardarbīgi pret viņiem. Vardarbība ir tas stāsts, kurš jācērt ārā, jāravē ārā, un diemžēl policija nevar viena to izdarīt."

Par policijas izsaukumiem, neatliekamo palīdzību, zaudētām darbaspējām un slimības lapām maksā visa sabiedrība. Vardarbības dēļ iztērētā kopējā summa ik gadu Latvijā pārsniedz 400 miljonus eiro.

Viena no vīra ilgstošas agresijas upuriem ir liepājniece Natālija.

Ar savu dzīves stāstu viņa piekritusi dalīties, lai iedrošinātu citas sievietes neturpināt ciest. 

Natālija ar nākamo vīru iepazinās vēl skolā. Abi sēdējuši vienā solā. Sākotnēji nav domājusi saistīt dzīvi ar viņu, redzējusi, ka ir agresīvs, taču vēlāk dzīve abus saveda kopā. Pirmajā vīra agresijas uzplūdā tika izdemolēts dzīvoklis.

"Kad tas notika pirmo reizi, likās, ka cilvēks patiesi nožēlo, lūdza piedošanu, teica, ka padarīs sev galu," nu jau senus notikumus atsauca atmiņā Natālija. "Ka tas esot tik nejauši noticis. Lai gan tas nebija nejauši un pirmā sieva no viņa aizgāja tā paša iemesla dēļ."

Natālija pirmoreiz piedeva. Cik šādu reižu bijis, viņa vairās skaitīt. 

"Bija tādi gadījumi, ka viņš pats mani veda uz slimnīcu. Un kad man šuj galvu un ārsts paceļ netīšām kreklu un redz, ka man ir melns vēders, ārsts prasa, vai tas ir tas vīrietis? Vīrs to nenoliedza. Pēc tam viņš varētu pateikt, jā, viņa pati nokrita," saka sieviete. "Ārsts saka - es tūlīt izsaukšu policiju, lai atbrauc, tā ir krimināllieta; un es pati viņam lūdzu, ka nevajag. Lūk, pažēloju."

Natālija zina, ka tik agresīvam cilvēkam, kurš spēj tā rīkoties, nevajag iemeslu. Par iemeslu var kļūt jebkas un var arī vienkārši tāpat, jo tu klusēji vai tev nebija noskaņojuma.

Natālijas dzīvība ne reizi vien karājās mata galā.

Viņai vairākkārt izdevās izglābties, pateicoties kaimiņiem, kas bija gatavi izsaukt policiju vai nākt palīgā. 

"Cik reižu ir bijis tā, ka, atbraucot policijai, viņš ir gāzies zemē, sitis sev galvu un pats pēc tam rakstījis iesniegumu pret policistiem, ka viņi ir viņu sasituši. Arī tā ir bijis," piebilst Natālija.

29 gadus nodzīvojot laulībā, dzimuši trīs bērni. 

"Mani glāba tas, ka viņš devās jūrā. Man daudzi prasa, kā jūs tik ilgi nodzīvojāt, cik ilgi tu cieti? Mamma man tikai teica – nevajag nevienam stāstīt," paskaidro Natālija. "Man nekā nebija. Ja tev uz rokām ir trīs bērni, viens slimo, darba tev nav."

Attieksme, Izaicinājumi, Rīcība

Kāpēc attieksme ir svarīga?

  • Uzskati par vardarbību nosaka mūsu rīcību, iespējas sniegt un saņemt palīdzību. Ja sabiedrība uzskata vardarbību par nepieņemamu, cietušajiem ir vieglāk meklēt un saņemt palīdzību, bet vardarbības veicējiem vairāk iespēju saprast, ka viņu rīcība ir nepieņemama
  • 2 gadu laikā liela daļa iedzīvotāju būtiski pārskatījuši un mainījuši savus uzskatus par vardarbības ģimenē fenomenu
  • Katram piektajam ir pieaugusi pārliecība, ka, redzot vardarbību ģimenē, nepieciešams iejaukties


Izaicinājumi

  • Daudzi cilvēki vēl joprojām nezina, kur tieši meklēt palīdzību vardarbības ģimenē gadījumos – katrs otrais vīrietis un katra ceturtā sieviete
  • Trūkst viegli pieejamas informācijas - mediju loma
  • Aptaujas dati norāda, ka vīrieši mazāk pamana vardarbību, ir tolerantāki pret to. Tādēļ ir ļoti būtiski, lai vīrieši aktīvāk iestātos pret vardarbību, nosodītu to.



Rīcības soļi līdzcilvēkiem

  • Mūsu vienaldzība baro vardarbību, agresori jūtās nesodīti
  • Vardarbība nav cietušās vaina, bet agresora apzināta izvēle
  • Nešaubāmies, vai cietušajai ir nepieciešama palīdzība. Cietušajām var būt daudz iemeslu, kādēļ viņas neiet prom no vardarbīgām attiecībām, bet ne tādēļ, ka tas viņām patīk
  • Nešaubāmies, vai mūsu iesaiste palīdzēs. Jā, palīdzēs – kaut vai ar to, ka vardarbība kļūs redzama


Avots: Labklājības ministrija (2018.gads)

No regulārās sišanas pa galvu Natālijai iegūta otrās grupas invaliditāte. Ārsti viņai lieguši veikt jebkādu fizisku darbu. Natālija aizbēga pēc kārtējās piekaušanas, lūdzot tiesai noteikt aizliegumu vīram tuvoties un ar viņu sazināties. Natālijas gadījums ir īpašs arī ar to, ka zaudēto darba spēju dēļ tiesa piespriedusi vīram maksāt uzturlīdzekļus 200 eiro ik mēnesi tieši tikpat ilgi, cik bijusi laulība – 29 gadus  vienu mēnesi un trīs dienas. 

"Visām šādām sievietēm, kas cieš šo vardarbību, esmu pārliecināta, ka nav ne sava dzīvokļa, uz kurieni aiziet, nekādas palīdzības no malas, nav psihologa, kurš tevi atbalstītu," uzsver sieviete. "Ja man būtu tāds cilvēks, pie kura es varētu vērsties un teikt – aizsargājiet mani, ļaujiet man kur patverties, palīdziet vismaz pirmajā mirklī, lai varu nostāties uz kājām, protams, ka es to tik ilgi nebūtu cietusi."

Natālijas teikto par atbalsta trūkumu apstiprina arī resursu centra sievietēm centra “Marta” pieredze.

Ik nedēļu "Martā" pēc palīdzības vēršas aptuveni 50 sievietes. 

"Sieviete ir kā slazdā, bieži vien viņai ir mazi bērn, piemēram, vairāki, un tad viņai pēkšņi vairs nav ienākumu, viņai vairs nav mājokļa," situāciju raksturo centra “Marta” vadītāja Iluta Lāce. "Viņai varbūt nav izglītības, vai pat ja ir un ja pat ir darba iespējamība, bet viņai ir šie mazie bērni un nav bērnudārza... Ir daudz, daudz aspektu sievietes dzīvē, kas viņu notur šajās vardarbīgajās attiecībās. Un neļauj viņai iziet, ja nenāk dienesti vai palīdzīgas rokas, kas patiešām palīdz."

Labklājības ministrijas pārstāve Viktorija Boļšakova norāda, ka pašlaik labs iesākums ir policijas veiktā varmākas nošķiršana no ģimenes līdz astoņām dienām, kā arī tiesas nolēmums par pagaidu aizsardzību, kas darbojas 30 dienas. Pērn Valsts policija nošķīrusi 788 personas. No tām būtisks pārsvars nošķirto - 763 bija vīrieši. Taču nošķiršana ir tikai pats sākums - īstermiņa risinājums.

"Gan likumi, gan vispār visa tā sistēma - īstermiņa periodā var palīdzēt nošķiršana, krīzes centrs, rehabilitācija, īstermiņa iznākums ir OK. Bet, tiklīdz mēs runājam par kādu ilgtermiņā, tur mums nav ne palīdzības, ne mehānisma, nekāda atbalsta," uzsver Boļšakova.

Agresijai ir daudz cēloņu. Taču ģimenes vardarbības lietās lielākajā daļā gadījumu parādās pavisam citi iemesli, kas citos konfliktos.

Ģimenes vardarbībā parasti dominē uzskats, ka pazemojamais dzīvesbiedrs ir mazāk vērtīgs. 

"Vardarbība šajā gadījumā ir apzināti izvēlēta uzvedība ģimenes situācijā, jo es to otru saredzu kā mazāk vērtīgu," stāsta krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” vadītāja Zane Avotiņa. "Atkal tāda klasiska teoriju stereotipiska lomu uztvere, tātad sievietes vieta ir pie plīts un bērnu audzināšana. Sievietei nav tiesību izteikt savu viedokli vai sievietei ir jāpakļaujas tādām prasībām. Un tieši šī iekšējā pārliecība ir tā, kas varmāku padara un liek viņam rīkoties tieši tā, kā viņš rīkojas. Principā apzināti izvēlēta vardarbīga uzvedība, jo nav runa par impulsu, kontroles trūkumu. Darbā taču viss ir kārtībā."

Natālija būs arī viena no varonēm dokumentālajā filmā “Izdzīvotājas”, ko LTV1 ēterā varēs redzēt otrdien pirms "Panorāmas" pulksten 20.00.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti