Ceturto reizi pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā

Saistībā ar nelegālo migrāciju uz Latvijas–Baltkrievijas robežas valdība nolēma līdz 10. novembrim pagarināt vairākās Latgales pašvaldībās izsludināto ārkārtējo situāciju. Šī ir jau ceturtā reize, kad ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā pagarina.

Ņemot vērā iekšlietu dienestu norādes par potenciālajiem riskiem saistībā ar iespējamu Baltkrievijas režīma atkārtoti organizētu hibrīduzbrukumu, kā arī Baltkrievijas atbalstu Krievijas izvērstajam karam Ukrainā, valdība atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. 

Ārkārtējā situācija Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpils valstspilsētā pagarināta līdz šā gada 10. novembrim. 

Pirmo reizi valdība ārkārtējo situāciju četrās iepriekš minētajās administratīvajās teritorijās uz Baltkrievijas robežas izsludināja no 2021. gada 11. augusta līdz 10. novembrim. Savukārt pēcāk tā tika pagarināta līdz 2022. gada 10. februārim, vēlāk – līdz 10. maijam, bet tad vēlreiz – līdz 2022. gada 10. augustam.

Tagad ārkārtējā situācija pierobežā ir pagarināta ceturto reizi.

Laika posmā no 2022. gada 1. jūnija līdz 30. jūnijam Valsts robežsardze uz Latvijas–Baltkrievijas robežas no robežas nelikumīgas šķērsošanas atturējusi 96 personas un aizturējusi divas personas. Iekšlietu ministrijā norādīja, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, ir palielinājies personu skaits, kuras centušās nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Jūlijā tika novērsti 13 personu mēģinājumi nelikumīgi šķērsot robežu, bet no 1. līdz 8. augustam tie bija jau 50, tāpēc pret šo situāciju ir jāizturas piesardzīgi un jābūt gataviem dažādām situācijām.

Valsts robežsardze regulāri analizē situāciju pierobežā, informējot Iekšlietu ministriju par potenciālajiem riskiem. Tāpat Latvijas dienesti, sadarbojoties ar Lietuvas kolēģiem, identificējuši trešo valstu migrantu maršrutu, lai iekļūtu Eiropas Savienībā: ar Baltkrievijas un Krievijas atbalstu migranti no Irānas nokļūst Krievijā, dodas uz Minsku un pēc tam tiek novirzīti uz Polijas, Lietuvas vai Latvijas robežu. Robežsargi arī konstatējuši, ka ir palielinājies avioreisu skaits no Irānas uz Krieviju, tādējādi pastāv risks, ka varētu atjaunoties trešo valstu valstspiederīgo plūsma.

Valdība arī lēma, ka līdz ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu Valsts robežsardzei, Valsts policijai un Valsts drošības dienestam tiks noteikta elastīgāka piemaksu noteikšanas kārtība par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos. Tiks noteikts piemaksu apmērs līdz 50% no amatpersonai vai darbiniekam noteiktās stundas algas likmes.

KONTEKSTS:

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.

Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.

Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt