Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir:
• Tallinas šoseja (A1) no Berģiem līdz Tūjas pagriezienam;
• Vidzemes šoseja (A2) no Rīgas līdz Raunas pagriezienam;
• Valmieras šoseja (A3) No Murjāņiem līdz Valkai;
• Rīgas apvedceļš (Baltezers–Saulkalne) (A4) visa maršruta garumā;
• Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte) (A5) visa maršruta garumā;
• Daugavpils šoseja (A6) no Skrīveriem līdz Pļaviņām;
• Bauskas šoseja (A7) visa maršruta garumā;
• Jelgavas šoseja (A8) posmā no Rīgas līdz Olainei;
• Liepājas šoseja (A9) posmā no Rīgas līdz Kaģiem;
• Ventspils šoseja (A10) no Rīgas līdz Kūdrai;
• autoceļš Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) no Stalbovkas līdz Terehovai;
• autoceļš Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Rušenicas līdz Spoģiem.
Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 70 "Latvijas Autoceļu uzturētāja" ziemas dienesta tehnikas vienības.
Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir Aizkraukles, Balvu, Bauskas, Cēsu, Limbažu, Ludzas, Preiļu, Rīgas, Valkas un Valmieras apkārtnē.
Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, izvēloties autoceļa seguma stāvoklim atbilstošu braukšanas ātrumu un ievērojot piesardzīgu distanci. Uz ceļiem var veidoties tā saucamais melnais ledus, kas ir neredzams, un autovadītājs to sajūt, tikai sākot veikt manevrus ar mašīnu, – bremzējot, manevrējot ar stūri un pedāļiem.
