Apgrūtināti braukšanas apstākļi uz valsts galvenajiem autoceļiem ir:
- Tallinas šoseja (A1) no Berģiem līdz Bīriņu pagriezienam;
- Vidzemes šoseja (A2) visa maršruta garumā;
- Valmieras šoseja (A3) visa maršruta garumā;
- Rīgas apvedceļš (Baltezers-Saulkalne) (A4) visa maršruta garumā;
- Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte) (A5) visa maršruta garumā;
- Daugavpils šosejas (A6) no Rīgas līdz Saulkalnei, no Pļaviņām līdz Nīcgalei un no Izvaldas līdz Pāterniekiem;
- Bauskas šoseja (A7) no Rīgas līdz Dimzukalnam;
- Jelgavas šoseja (A8) visa maršruta garumā;
- Liepājas šoseja (A9) no Rīgas līdz Apšupes krustojumam, līdz Skrundai;
- Ventspils šoseja (A10) no Rīgas līdz Kūdrai;
- autoceļš Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) visa maršruta garumā;
- autoceļš Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Spoģiem;
- Rēzeknes apvedceļš (A15) visa maršruta garumā.
Uz reģionālajiem autoceļiem apgrūtināta braukšana ir visā Latvijā, izņemot Aizkraukles, Bauskas, Kuldīgas, Liepājas, Saldus un Ventspils apkārtni.
Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 115 valsts AS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ziemas dienesta tehnikas vienības.
Vienlaikus brīdina, ka autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, izvēloties autoceļa seguma stāvoklim atbilstošu braukšanas ātrumu un ievērojot piesardzīgu distanci. Uz ceļiem var veidoties tā saucamais melnais ledus, kas ir neredzams, un autovadītājs to sajūt tikai sākot veikt manevrus ar mašīnu – bremzējot, manevrējot ar stūri un pedāļiem.
