Panorāma

Pakaļdzīšanās ar apšaudi Ogrē

Panorāma

Panorāma

Kur paliek ceturtdaļmiljons?

Ceturtdaļmiljona eiro no valsts vienai biedrībai – LOSP. Kādām vajadzībām to tērē?

Atsevišķas nevalstiskās organizācijas caur Zemkopības ministriju bez konkursa ik gadu saņem pusmiljonu eiro. Turklāt vairāk nekā pusi šīs summas jeb 252 tūkstošus eiro saņem viena biedrība – Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP). Kādām vajadzībām šīs ceturtdaļmiljons tiek tērēts?

Valsts kontroles veiktā revīzija Zemkopības ministrijā atklājusi – ministrija katru gadu bez konkursa sadala nepilnu pusmiljonu eiro starp deviņām lauksaimnieku organizācijām. Vairāk nekā pusi no šīs summas jeb 252 tūkstošus saņem Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome jeb LOSP. 

Kam tad šī nauda tiek tērēta? LTV rīcībā esošie dokumenti liecina:

  • aptuveni 50 000 eiro tiek maksāti par dalību Eiropas lauksaimnieku organizācijās;
  • 9 000 eiro – biroja vajadzībām (kancelejas preces, papīri, biroja tehnika, internets);
  • 8 000 eiro – komandējumiem;
  • vēl 8 000 eiro telpu īrei. LOSP birojs gan atrodas Zemkopības ministrijas ēkā;
  • vairāk nekā 130 000 eiro tiek izmantoti darba samaksai.

Turklāt ceturto daļu no tā algā saņem LOSP vadītājs Edgars Treibergs, kurš 2018. gadā biedrībā nopelnījis nepilnus 32 000 eiro. Kā savā revīzijas ziņojumā uzsvērusi Valsts kontrole – LOSP vadības mēnešalga pārsniedz par lauku attīstības politiku atbildīgā Zemkopības ministrijas departamenta direktora mēnešalgu.

Treibergs uzskata, ka tas ir atbilstoši: “Man ir jāzina par lauksaimniecības departamenta darbu, man ir jāzina par lopkopības departamentu, man ir jāzina par veterinārijas. Un mans amats ir vēlēts amats.”

Ministrijā savu labvēlību skaidro ar to, ka LOSP ir lielākā lauksaimnieku organizācija, kas sevī apvieno vairākus desmitus citu organizāciju.

Lielas “jumtorganizācijas” ir ar arī, piemēram, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Pašvaldību savienība. Arī tām jāuztur biroji, jāmaksā algas un biedra nauda par dalību starptautiskās organizācijās. Taču Labklājības ministrija nemaksā nekādas subsīdijas arodbiedrībām un VARAM nestutē Pašvaldību savienību. Šo organizāciju pārstāvji neformālās sarunās atzīst – valsts subsīdijas palīdzētu segt ikdienas izdevumus, bet traucētu neatkarīgi aizstāvēt savas nozares vajadzības ministrijas gaiteņos.

LOSP vadītājs nekādu interešu konfliktu nesaskata un atsaucas uz citu Eiropas valstu pieredzi. “Ungārijā šādas nevalstiskas organizācijas kā LOSP finansējums ir 55 miljoni eiro. Valsts ieguldījums – 22%. Ja skatāmies, ka Ungārija ir četras reizes lielāka. Ja sadalītu, tad it kā mums finansējums būtu 11 reizes lielāks vajadzīgs no valsts, nekā tas ir šobrīd. Tāpat arī Portugālē,” saka Treibergs.

Tomēr pašreizējā Zemkopības ministrijas vadība ir noskaņota līdz šī gada beigām pārskatīt kādreizējā ministra Jāņa Dūklava (Zaļo un Zemnieku savienība) ieviesto lauksaimnieku organizāciju finansēšanas kārtību. “Valsts kontrole ir veikusi patiešām lielu darbu. Šo Valsts kontroles revīzijas ziņojumu mēs izmantosim turpmākam darbam, lai pilnveidotu organizāciju atbalsta struktūru,” sola Zemkopības ministrijas pārstāvis Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti