Ceturtdaļa ārvalstu studentu Latvijā izjūt sabiedrības negatīvu attieksmi

Latviešu valodas nezināšana, vientulība un diskriminācija ir trīs galvenie iemesli, kas Latvijā slikti liek justies studentam no ārvalstīm. Tas secināts apjomīgā pētījumā par studējošo saliedētību un negatīvās attieksmes mazināšanu. Tajā pašā laikā studenti secina, ka latviešu un ārvalstu studenti viens no otra var daudz ko mācīties un lekciju kvalitāte tikai iegūst.

Lielākā daļa – vairāk nekā 80% - vietējo studentu saka, ka viņiem nav nekādu problēmu kontaktēties ar saviem grupas biedriem no ārvalstīm. Un tikai 5-6 % atzīmējuši, ka no ārvalstu studentiem izvairās. Tikmēr katrs ceturtais ārvalstu students ar studijām Latvijā nav bijis apmierināts, jo izjutis sabiedrības negatīvo attieksmi. Visbiežāk tās esot aizskarošas piezīmes un komentāri, kā arī atšķirīgas akadēmiskās  prasības. Atstumtību veicina arī valsts valodas nezināšana.

„Studenti, kas mācījās dažādās inženierzinātnes fakultātēs, sūdzējās, ka visi forumi notiek tikai latviešu valodā. Un viņi jutās slikti, viņiem vajadzēja palīdzību, bet viņi kautrējās pieiet un palūgt,” savu biedru sacīto atceras students no Uzbekistānas Ališers Mirzajevs.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķis ir panākt, lai mobilitātes programmas ietvaros 2% visu studējošo būtu ārvalstnieki, informēja parlamentārais sekretārs Andis Geižāns.

Šajā mācību gadā Latvijā studē 4,5 tūkstoši studentu. Visvairāk – Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt