Mēs sadzīvosim tuvākajās desmitgadēs ar situāciju, ka mūs arvien mazāk skars palu bīstamība un arvien biežāk būs lietavu izraisītie plūdi."
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa norādīja, ka lokālos negaisus, kādi tagad Latvijai raksturīgi, ir teju neiespējami prognozēt. Ja klasisku vētru, kādu mēs novērojam ziemas un rudens mēnešos, eksperti prognozē pat vairākas dienas iepriekš un var izsludināt brīdinājumu. Tad ar lokālajiem negaisiem tā nav. "(..) Savlaicīgu brīdinājumu atsevišķos gadījumos nav iespējams sagatavot," atzina Krūmiņa.
Latvijā ir 24 novērojumu stacijas. Ar šīm stacijām pietiek, lai monitorētu situāciju. Bet nereti lokālie negaisi, kas plosās dažreiz mazāk nekā kilometra rādiusā, šajās stacijās netiek fiksēti. Speciālisti par negaisu uzzina, tam sākoties, saņemot ziņas no iedzīvotājiem
Lai situāciju uzlabotu, plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanā plāno investēt 6,76 miljonus eiro. Lēmums par finansējumu vēl nav pieņemts, bet valdība pirms nedēļas atbildīgās ministrijas ziņojumu pieņēma zināšanai.
VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola stāstīja, ka jāievieš plūdu monitorings, hidroloģiskajā analīzē jāaptver visa Latvijas teritorija, jāuzlabo brīdinājuma sistēmas precizitāte, jāievieš applūšanas varbūtības scenāriji ar daudz lielāku atkārtošanās biežumu. Tie būtu darbi četriem gadiem.
"(..) Mums ir jāmeklē iespējas piesaistīt gan Eiropas Savienības fondu finansējumu, gan kādus citus resursus. Mūsuprāt, būtu pamatoti ieguldīt finansējumu, lai šos riskus savlaikus prognozētu un novērstu, nevis pēc tam cīnīties ar sekām," teica VARAM pārstāve.
Ozola uzsvēra, ka maksimāli precīzas plūdu un citu dabas stihiju prognozes ir svarīgas ne tikai iedzīvotājiem, kuri vēlas zināt, vai no rīta ņemt līdzi lietussargu. Daudz būtiskāk tas ir lauksaimniekiem. Amatpersona atgādināja pieredzi pirms pāris gadiem: "Pirms diviem gadiem, kad bija ļoti lietaina vasara, augustā, septembrī Latgales reģionā un arī vairākos citos Latvijas novados izveidojās ļoti kritiska situācija, kad applūda ceļi. Šo ietekmi nebija iespējams laikus prognozēt, jo tik precīzas sistēmas šobrīd Latvijā nav."
Krūmiņa atzina, ka viņu sistēma nav atjaunota vairāk nekā desmit gadus. Un principā sabiedrības informēšana notiek ar mediju starpniecību.
Iespējas visiem iedzīvotājiem par tuvojošos vērtu paziņot, piemēram, nosūtot īsziņu uz mobilo telefonu, pagaidām nav. Taču pie tā būtu iespēja strādāt.
Darbs pie situācijas uzlabošanas varētu sākties nākamgad.
