Elektronisko uzraudzību Latvijā sāka piemērot pirms pusotra gada, un kopumā elektroniskās aproces virs potītes ap kāju apliktas 89 cilvēkiem. Elektroniskā uzraudzība attiecas uz cilvēkiem, kurus atbrīvo pirms termiņa. Ja izvēlas nēsāt elektronisko aproci, var iznākt no cietuma nedaudz ātrāk.
Mērķis ir notiesāto pakāpeniska pāreja no slēgta tipa iestādes uz vājāku kontroli, pierodot pie sakārtotas dzīves mājās. Ārā iešana ir ierobežota, piemēram, var doties uz darbu, probācijas dienestu, pie ārsta, iepriekš saskaņojot ar dienestu.
Par ieslodzīto atsauksmēm stāsta Valsts probācijas dienesta priekšnieks Mihails Papsujevičs: „Mēs esam
replikas no pašiem klientiem saņēmuši, ka tas ir par smagu, tas ir par traku, ka tā ir pārlieku liela disciplīna viņu dzīvē."
Viņš arī norāda, ka arī pārmetumi par jaukšanos klientu dzīvē – proti, ikreiz, kad pazūd no elektroniskās aproces uz kājas raidītais signāls, dienesta pārstāvji zvana. Reizēm izrādās – pazudusi zona. „Viens gadījums mums tieši tāds bija, ka mājas konstrukcija ir tāda, ka labierīcības atrodas dzīvojamās telpas centrā un apbūvētas ar nesošām biezām sienām, un katru reizi, kad cilvēks ieiet labierīcībās, mēs viņam zvanam,” stāsta Papsujevičs.
Protams, tas nav patīkamākais brīdis, tāpēc skaidrs, ka cilvēks var būt nokaitināts. Taču šis klients izturēja elektroniskās uzraudzības laiku, un tagad ir uz brīvām kājām.
Savukārt noteikumus neizturēja četri citi uzraugāmie un atgriezās cietumā.
„Visos četros pirmajos gadījumos pirmais pārkāpums ir saistīts ar vielu lietošanu – alkohola vai narkotisko vielu, un otrs ir grafika neievērošana. Bet īstenībā tās lietas ir vienmēr cieši saistītas kopā, tāpēc tas ir vispārējs aizliegums elektroniskās uzraudzības laikā lietot atkarības vielas – nedrīkst vispār. Ja tas tiek konstatēts, tas uzreiz ir pārkāpums. Ja tas tiek konstatēts, tas uzreiz ir pārkāpums, ja to konstatē otrreiz – tad uzreiz vēršamies tiesā. Ja cilvēks sāk lietot alkoholu, tad ir diezgan likumsakarīgi, ka kaut kas notiks vēl,” saka Papsujevičs. Proti, sekoja grafika neievērošana.
Piektajā gadījumā pārkāpums bija citāds – cilvēks noteiktajā laikā nepietiecās elektroniskajai uzraudzībai, proti, trīs dienu laikā neieradās probācijas dienestā un nebija iesniedzis prasītās ziņas.
Mihails Papsujevičs novērojis ne pārāk pozitīvu efektu, kas radies, ziņām par elektronisko uzraudzību izplatoties ieslodzījuma vietās: „Viedoklis, kas radies pašiem notiesātajiem ieslodzījuma vietās ir tāds, ka tas ir pārlieku stingrs mehānisms. Viņi vienkārši saka: es to neizturēšu, tāpēc es labāk uz to nepiesakos.”
Pašā pilotprojekta sākumā pirmajā mēnesī pieteikumu bija ļoti daudz, daudzi ieslodzītie pat nedomāja, vai kvalificējas šādai uzraudzībai. Vēlāk iesniegumu skaits būtiski kritās līdz aptuveni 10 līdz 16 iesniegumiem mēnesī, kas dienesta vērtējumā, ir adekvāts skaitlis. Četri uzraugāmie no kopumā 89, kas pārkāpa uzraudzības noteikumus, savukārt nav ne daudz, ne maz.
Salīdzinājumam - Igaunijā gada griezumā 6 - 7% uzraugāmo neizturēja, Latvijā līdzīgs skaits - ap 5% pusotra gada laikā.
Pilotprojekta pusotra gada laikā Tiesībsarga birojs par elektronisko uzraudzību pārsteidzošā kārtā nav saņēmis nevienu sūdzību. „Mēs bijām domājuši, ka tā varētu būt, jo tas ir cieši saistīts ar personas tiesībām uz privāto dzīvi, ar cilvēkiem, pie kā šie cilvēki dzīvo. Visādi var būt, jo šāda kārtība ir pirmoreiz valstī. Bet nu ir patīkams pārsteigums, tas varētu liecināt, ka viss ir kārtībā, vai tieši pretēji, ka cilvēki nevēlas afišēt, ka viņiem ir piemērota elektroniskā uzraudzība. Grūti spriest, bet sūdzības birojā nav ienākušas,” saka tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne.
Valsts Probācijas dienests projekta norisi vērtē pozitīvi – mehānisms strādā gana labi, daudz cilvēku atgriezušies brīvībā. Turklāt elektroniskā aproce uz kājas nav vienīgais instruments, šīs uzraudzības laikā notiek arī probācijas uzraudzība, cilvēki apmeklē dažādas nodarbības, piemēram, atkarību profilakses centru. Pozitīvi arī, ka šobrīd nav ziņu par recidīviem, kurus pastrādājuši elektroniski uzraudzītie. Tiesa, probācijas dienests atzīst, ka statistiski pagājis pārāk īss laiks, lai varētu analizēt situāciju.
