Cēsu «zero waste» pilsētas projektā iesaistīs uzņēmējus un tirgotājus

Visai ambiciozu mērķi sev ir izvirzījušas Cēsis – kļūt par bezatkritumu pilsētu, proti, Cēsu pašvaldība sadarbībā ar biedrību „Zaļā brīvība” īstenos pirmo iniciatīvu Latvijā – „Tīri. Labi”. Tas nozīmē apņemšanos samazināt resursu patēriņu, izmantojot tos atkārtoti, kā arī šķirot pārstrādei noderīgos izejmateriālus vai lietot tos citos veidos. Kā  reāli šī apņemšanās tiks īstenota?

ĪSUMĀ:

  • Cēsis – pirmā pašvaldība, ka vēlas kļūt par bezatkritumu pilsētu.
  • Projektā iesaistīti beziepakojuma veikali, kafejnīcas, uzņēmēji un organizācijas.
  • “Zaļā brīvība”: Uzņēmējus uzklausīs, lai saprastu, kā viņiem palīdzēt mazāk izmantot iepakojumu.
  • “Zaļā brīvība”: Arī Latvijā ir plastmasas piesārņojums.
  • Cēsu mērs: Nebūs tā, ka uzreiz nebūs atkritumu, bet tā ir domāšanas maiņa.
  • Cēsu mērs par “Zero waste” iniciatīvu: no mazām lietām sākas lielas lietas.

“Mēs esam tā praktiskā sadaļa, kad praktiski: ņemam savu taru, nākam pie mums, uzpildām un tad lieki nepārmaksā pēc tam par atkritumu šķirošanu, nodošanu,” tā  beziepakojuma veikaliņa „Ieber.lv” iesaistīšanos atkritumu samazināšanas iniciatīvā vērtē Agnese  Gaidelione, kura šo veikaliņu Cēsīs  izveidojusi kopā ar savu dzīvesbiedru, un uz to iepirkties var nākt ar savu burciņu vai tīkliņu.

Cēsu «zero waste» pilsētas projektā iesaistīs uzņēmējus un tirgotājus
00:00 / 02:04
Lejuplādēt

“Pircējs ir ļoti atsaucīgs, ļoti zinošs arī Cēsīs, un priecē mūs, nākot gan ar 5 litru veļas mazgājamā līdzekļa kanniņu, gan ar jauku pītu groziņu, kurā ir dažādas burciņas, maisiņi, kurus nāk un uzpilda; nāk arī jauni klienti, kas nav bijuši Rīgā, iepazinuši “Zero waste” ideju un kustību, gan arī vecāka gadagājuma paaudze, kas nāk un saka – “jā, šis bija manā jaunībā, nācām ar savu taru, bija tamborētie iepirkumu maisiņi, jā, tas viss atgriežas”. Un galvenais - tā pozitīvā attieksme no klientiem, tas ir brīnišķīgi,” stāsta Agnese  Gaidelione.

Apņemšanos ieviest pilsētā bezatkritumu pamatprincipus bez novada pašvaldības parakstījuši arī sadarbības partneri – organizācijas un uzņēmēji, arī kafejnīca „Solo”.

Tās vadītāja Solvitu Koreņkovu Latvijas Radio izrādīja atkritumu konteineru laukumu, kur jau ir redzams, ka atkritumu šķirošana te nav sveša lieta.

“Šķirojam mēs atkritumus no pašiem kafejnīcas pirmsākumiem, mēs strādājam, kā strādājām. Es zinu, ka veikalam tagad būs jauna atkritumu prese, ko viņi ļoti gaida, kur viņi varēs mest visus papīrus un iepakojumus, kur visu presēs, un nebūs tie lielie bunduļi, kas viņiem tur tagad,” stāstīja Koreņkova.

Tieši uzņēmēji un tirgotāji, kā atzīst biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga, būs viena no tām mērķgrupām, kuru viedoklis tiks uzklausīts, lai saprastu, kā samazināt iepakojuma apjomu.

“Mēs diezgan daudz runājam ar uzņēmumiem, lai saprastu, kā viņi var mainīties, jo parasti, vai tā ir kafejnīca vai veikals, tie cilvēki ir aizņemti ikdienas darbos, un viņiem nav īsti laika domāt par citām lietām, arī atkritumiem, tāpēc jāsaprot tās barjeras un tie mehānismi, kādā veidā mēs varam viņiem palīdzēt un atbalstīt. Un tas arī būs tas galvenais rezultāts no šī projekta,” skaidro Brizga.

Un tieši iepakojums ir tas, kas šobrīd rada ļoti lielu atkritumu daudzumu. Šķiet, retais nebūs redzējis sociālajos tīklos vai televīzijā biedējošās ainas ar okeānā peldošajiem plastmasas maisiņu kalniem.

Biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga norāda – par to jau vairs sen nevaram teikt “tas jau tikai tur pie viņiem un mūs neskar”.

“Latvija noteikti nav izolēta no tā visa, arī tepat Latvijas ūdeņos ir pilns ar plastmasu, šīs plastmasas daļas sadalās mazās nano, mikrodaļiņās, un ir atrastas dzeramajā ūdenī un visās citās vietās, respektīvi, plastmasa ir kļuvusi par tādu elementu, kas ir visapkārt mums,” stāsta Brizga.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (“Vienotība”), pamatojot šo apņemšanos ieviest bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipus, uzsver, ka tas nenozīmē, ka Cēsīs uzreiz vairs nebūs atkritumu, - vispirms tā ir domāšanas maiņa, kā arī vēlme sākt kaut ko darīt kaut vai ar maziem, bet reāliem soļiem.

“Pašvaldībā mums jāsāk arī pašiem ar savu piemēru, kaut vai atteiksimies no vienreizējās lietošanas glāzēm; ja mēs atsakāmies no vienreizējām glāzēm, tātad viņas mazāk ražos, ja mazāk ražos, mazāka CO2 ietekme, un otra ietekme - tās mazāk nonāks zemē.

Varbūt tas tā izklausās tālu un nesaprotami, bet no mazām lietām sākas lielas lietas,” norāda Cēsu mērs.

Galvenokārt tas būs izglītošanas darbs, un aizvadītajā sestdienā jau bija iespēja arī piedalīties dažādos pasākumos, piemēram, gūt zināšanas, kā daudzas lietas neizmest, bet salabot.

Šī pilotprojekta gaitā līdz gada nogalei Cēsīs paredzētas vairākas izzinošas aktivitātes, lai radītu izpratni par bezatkritumu dzīvesveida pamatprincipu ieviešanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt