Sprādziens bijis tik spēcīgs, ka vairāku metru augstumā bērzā uzmetis kādu dzelzs gabalu.
Savukārt iedzīvotāji, piemēram, Juris un Tamaāra Derviševi, kuru īpašums ugunsgrēkā cietuši, stāsta, ka neko daudz no sava šķūnīša nav izglābuši.
Pašvaldība solījusi, ka palīdzēs iedzīvotājiem iegādāties malku, aizvākt gruvešus, lai atbrīvotu vietu jaunu šķūnīšu celtniecībai. Taču iedzīvotājus arī mudinās pārskatīt to, ko viņi glabā šķūnīšos.
Taču ugunsgrēks iezīmējis vairākas problēmas Cēsu pilsētas ugunsdrošībā. Proti, Cēsu vecpilsētas blīvā apbūve, koka ēkas un šķūnīši ir ugunsnedroši. Tāpat jāpārskata ugunsdzēsības hidrantu stāvoklis un atrašanās vieta, lai novērstu situācijas, kad glābēju darbu kavē ūdens meklēšana.
Pašvaldība uzdevusi savam ūdenssaimniecības uzņēmumam veikt visu pilsētā esošo ugunsdzēsības hidrantu inventarizāciju, jo ugunsdzēsējiem bijušas grūtības ar to atrašanu.
Cēsu vecpilsētā neilgā laikā šis bija jau otrais malkas šķūnīšu degšanas gadījums, tāpat vairākkārtīgi ir degusi pamestā pienotavas ēka, tāpēc Valsts policijai ir aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, un vainīgais tiek meklēts.
