Atkritumu savākšanas modernizācija ir viens no soļiem, lai sakārtotu vecpilsētas infrastruktūru un lai tā kļūtu pievilcīgāka uzņēmējdarbībai un arī iedzīvotājiem.
Pie jaunā atkritumu konteinera laukuma Cēsu vecpilsētā Lenču ielā sastaptais cēsnieks Andis Malējs atzīst, ka jaunā sistēma, viņaprāt, būs daudz ērtāka.
“Tas galvenais mīnuss, kas bija, notrāpīt to laiku, kad iznest miskasti, konkrētas dienas, konkrēti laiki, kad tā mašīna atbrauks.. Un, ja tu to nokavēji vai arī ja tas nesakrīt ar tavu darba laiku, tad tev mājās krājas, un gaidi līdz atvaļinājumam! Tas bija gaužām neērti. Tagad varēs jebkurā brīdī,” saka Malējs.
Jau 20 gadus Cēsu vecpilsētas iedzīvotājiem nācās uzmanīt laiku, gaidīt, kad piebrauks atkritumu savākšanas auto. Šoferis Aivars Soks stāsta, ka, lai arī bija noteikts grafiks, tomēr reizēm gadījās dažādas situācijas.
“Un bija kādreiz, ka arī mašīna pievīla, ka negāja, kuram varēja, tam piezvanīja, lai negaida, ka sataisīšu mašīnu, tad aizbraukšu, savākšu. Cerams, ka tagad būs labāk, varēs izmest, kad gribēs, un nebūs vairs jāgaida mani,” saka šoferis.
Šī sistēma vecpilsētā bija izveidojusies vairāku apsvērumu dēļ, pirmkārt, šaurās ielas un mazie pagalmi, kur parasto konteineru laukumu grūti izvietot, kā arī bija apsvērums, ka konteineri neiederas vecpilsētas skatā. Tagad Cēsu pašvaldības vadītājs Jānis Rozenbergs saka, ka Cēsu vecpilsēta ir pirmā, kur ir pazemes atkritumu konteineri.
“Daudzās pilsētās ir veidotas atkritumu konteineru sistēmas daudzdzīvokļu namu pagalmos, bet šajā gadījumā šī ir pirmā pilsēta, kur tas ir vēsturiskajā centrā. Viegli jau negāja, jo, pirmkārt, ir ļoti grūti atrast vietas, kur to var realizēt. Lai to ieraktu pazemē, ir vajadzīgas vietas, kur nav komunikāciju, kur nav mūris, kur nav senkapi un vēl kaut kas. Un arī pašā realizācijas procesā uzrakās pilsētas mūrim, līdz ar to tā vieta atkrita, nu bet šobrīd tas tīkls ir izveidots,” stāsta pilsētas mērs.
Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais stāsta, ka pieredze par atkritumu savākšanu vecpilsētā skatīta Dānijā un Holandē, un arī atzīst, ka darbs Cēsu vecpilsētā nav bijis viegls.
“Mums tas prasīja četrus gadus un 38 tūkstošus eiro. Projekts ir pabeigts, protams, lai šo sistēmu noregulētu, vēl ir vēl vajadzīgs iedzīvotājiem, mazajiem uzņēmumiem paskaidrot viņiem šķiroto atkritumu savākšanas sistēmu un principus, ka šie konteineri ir sadzīves atkritumiem, bet šķirotiem atkritumiem vecpilsētā mēs piebrauksim klāt,” stāsta Sirmais.
Atkritumu savākšanas modernizēšana ir tikai viens no soļiem, lai sakārtotu Cēsu vecpilsētu. Savā ziņā šī pilsētas daļa Cēsīs ir jau vairākus gadus uzmanības lokā, jo iepriekš, kad te bija ierobežota un pat slēgta satiksme, bija maksas stāvlaukumi, no vecpilsētas aizgāja daudzi uzņēmēji, aizvērās mazie veikaliņi, kafejnīcas. Palika tukši nami. Lai atdzīvinātu vecpilsētu, tika uzklausīti gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju priekšlikumi un izstrādāts pasākumu komplekss, lai situāciju mainītu. Kā pirmo padarīto domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzsver investīcijas vecpilsētas ielu sakārtošanā. Nākamais solis bija ieinteresēt atgriezties tajā uzņēmējus.
“Mēs joprojām dodam nekustamā īpašuma atlaides tiem, kas īpašumiem vecpilsētā kaut ko ir sakārtojuši vai paveikuši, tad nākamā lielā aktivitāte, kas pēdējos četros gadus ir orientēta tieši uz vecpilsētu, ir tā saucamais mazo grantu konkurss jaunajiem uzņēmējiem, un tie reāli ir mazie uzņēmumi ar reālām darba vietām, ar reālu produktu vai pakalpojumiem, kas vecpilsētas teritorijā attīstās. Un tas rezultāts ir tāds, es teiktu, ka mums diezgan būtiski ir samazinājies tukšo telpu īpatsvars vecpilsētā,” saka Rozenbrgs.
Vēl jau Cēsu vecpilsētas problēma ir dzīvojamais fonds, bet arī te Cēsīs saredz, ka ledus ir iekustējies.
