Cēsu senpilsētas daļā Pils ielā norit arheoloģiskie izrakumi, lai nelielā zemes gabalā izpētītu dažādu gadsimtu kultūrslāņus pirms Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krātuves celtniecības šajā vietā. Izrakumu vadītāja SIA "Arheoloģiskā izpēte" arheoloģe Liena Ritere rāda pāris nedēļās atrastos priekšmetus.
"Pārsteidzošs atradums bija saktiņa, kas bija jau tādā pārraktā un diezgan seklā slānī. Acīmredzot no kāda senā pārrakuma, kaut kāds 18.–19. gadsimts (..)," stāsta Ritere. "Tad dažādi ikdienas sīkumi. Tāds ļoti skaists domino kauliņš ar kaula virspusīti. Lodei arī nedaudz interesantāks stāsts. Mēs to atradām tieši deguma slānī, iespējams, tas liecina par kaut kādu kara darbību, kādu nodegušu apbūvi. Patiesībā mēs atrodamies ļoti tuvu pilij, tikai daži desmiti metru līdz pils mūriem."
Izrakumos piedalās arī Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes studenti. To vidū Mārcis Kļaviņš un Kaspars Markus Mols.
"Es atradu šo izrakumu laikā savu pirmo monētu. Tas pagaidām mums ir senākais atradums, jo monēta tiek datēta ar 17. gadsimtu. (..)
Man personīgi gribas kaut ko pēc iespējas senāku atrast, nav pat runa par kaut kādu senlietu, bet varbūt kādu viduslaiku mūru fragmentu vai pat vēl ko senāku – dzelzs laikmeta apbūves paliekas (..)," sprieda Kļaviņš.
Izrakumos šoreiz ir īpaši liela brīvprātīgo interese, jo kopumā arheoloģiskās uzraudzības jomā pietrūkst darbaroku dažādos projektos, secināja arheoloģe Ritere.
"Šis gads patiesībā ir pārsteidzošs. Bija priekšstats, ka šobrīd praktiski nevienam studentam arheoloģija vairs neinteresē, jo arī fakultātē to pasniedz vien atsevišķa priekšmeta ietvaros, un līdz ar visu Covid-19 situāciju arī prakses izpalika un tīri tāda praktiska darbošanās. Bet izrādās, ka ir ļoti ieinteresēti un arī jau prasmīgi studenti. Un būtu ļoti jauki, ja vismaz kāds no šiem studentiem pēc augstskolas pabeigšanas arī pievērstos tādai komerciālai arheoloģijai tieši uzraudzībā.
Jo arheologu, kas nodarbojas ar arheoloģisko uzraudzību, tiešām trūkst, mēs nevaram nosegt visu Latvijas teritoriju," atzina Ritere.
Konkrētajā Cēsu zemes gabalā Pils ielā jau 17. gadsimtā bijusi dzīvojamā apbūve gar ielu un sētas apbūve, iespējams, ar kādām saimniecības ēkām. Iepriekš 2008. gadā izrakumos šajā vietā atrasts arī senās apbūves fragments, un konstrukcijas turpinājumu cer atrast arī arheologi šodien.
