Seko Latvijas Zemnieku savienība, kas ieguvusi 11,67% vēlētāju atbalstu, un Vidzemes partija ar 11,26% atbalstu. "Latvijas attīstībai" vēlēšanās ieguvusi 9,57%, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" – 6,60%, bet "Kustība Par!"/"Progresīvie" – 5,21% atbalstu.

Cēsu novadā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 12 703 jeb 36,54% balsstiesīgo.

Cēsu novads nu jau vairākus sasaukumus ir ar stabilu Cēsu pilsētas vadītāju Rozenbergu, kas sarakstā apvienojis spēkus ar ilggadējo Līgatnes domes priekšsēdi Aināru Šteinu. Viņiem konkurenci ir lēmuši mest vēl citu novadam pievienoto pašvaldību vadītāji. LZS sarakstā apvienojušies līdzšinējo Pārgaujas, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novadu vadītāji.

“Šīs bija sarežģītas vēlēšanas,” tā, komentējot pašvaldību vēlēšanu, rezultātus Latvijas Televīzijai sacīja Jānis Rozenbergs. Viņš norādīja, ka tās sarežģītas padarīja novada teritorijas izmaiņas, kā arī straujais pašvaldības iedzīvotāju pieauguma skaits. Tomēr ar vēlēšanu rezultātu viņš ir ļoti apmierināts. Ja iepriekš partija bija cerējusi uz 7–8 balsīm domē, tad tagad saraksts ir ieguvis 10 vietu.

Pagaidām svētdienas, 6. jūnija rītā, Rozenbergs vēl nebija runājis par iespējamās koalīcijas veidošanu novadā, tomēr norādīja, ka partijai ilgstoši bijusi laba sadarbība gan ar Nacionālo apvienību, gan “Progresīvajiem” un partiju “Par”. Tomēr Rozenbergs esot gatavs runāt ar visiem ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, lai noskaidrotu viņu uzskatus par iespējamo sadarbību.

Rozenbergs apgalvoja, ka Cēsis ir izdarījušas mājasdarbu un jau no jūlija sākuma varēs darboties atbilstoši jaunajam novadam. Tiks nodrošināta vadības un arī pakalpojumu nepārtrauktība.

Ilggadējam Cēsu mēram ir arī ideja, kas varētu turpmāk palīdzēt saliedēt novadu, – tā varētu būt kultūra. Cēsis esot iesaistījušas visus agrākos novadus Eiropas kultūras galvaspilsētas pieteikuma veidošanā, līdz ar to uz šīs bāzes varētu kāda saliedētība veidoties.

KONTEKSTS:

5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanas, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte.

Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.

Centrālā vēlēšanu komisija vērtēja, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas aizritējušas bez starpgadījumiem. Savukārt policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu balsu pirkšanu Jēkabpilī.