Viņš uzsvēra, ka tikai viena ķīniešu ģimene iepriekš dzīvoja Cēsīs. Taču pāris izšķīries, un viens no viņiem aizbrauca atpakaļ uz Ķīnu, savukārt otrs tagad dzīvo Rīgā. „Mums tādu iedzīvotāju kā ķīnieši nav,” akcentējot, ka Cēsīs nav ķīniešu priekšpilsētas, sacīja Rozenbergs. Patlaban ķīniešiem piederošajos īpašumos dzīvo īrnieki – latvieši.
Viņš atzina, ka bez pieminētajiem gandrīz 50 īpašumiem, kas pieder ķīniešiem, mazliet vairāk ir tādu īpašumu, kas pieder bijušās PSRS valstu pārstāvjiem. Viņu vidū pārsvarā ir cilvēki no Krievijas un Ukrainas, taču ir arī, piemēram, no Kirgizstānas.
Rozenbergs uzsvēra, ka no šiem cilvēkiem daļa dzīvo Latvijā, Cēsīs. Turklāt pieci iebraucēju bērni dzīvo Latvijā un mācās Cēsu skolās. Tādējādi viņi mācās un apgūst latviešu valodu un iekļausies vietējā vidē. Atšķirībā no ķīniešiem, daļa bijušo Padomju Savienības republikas iedzīvotāju arī attīsta savus īpašumus un veic ilgtermiņa ieguldījumus.
Kopumā Rozenbergs pret ierosmi izsniegt uzturēšanās atļaujas, ja ir nopirkts nekustamais īpašums, ir piesardzīgs. Viņaprāt, tā ir primitīva sistēma. „Ja mēs pārdodam savu guļamistabu, tad tam jābūt ar ilgtermiņa mērķi,” saka Rozenbergs. Viņš atzīst, ka līdz ar iespējām ārzemniekiem nopirkt īpašumus ir cēlušas nekustamo īpašumu cenas, kas apgrūtina vietējiem iedzīvotājiem nopirkt kādu īpašumu.
Tādējādi viņš pozitīvi vērtē valdības gaiteņos aizsākto diskusiju par to, vai un kā turpmāk izsniegt uzturēšanās atļaujas.
Ziņots, ka valdībā ir aizsākta diskusija par uzturēšanās atļauju izsniegšanu. Nacionālā apvienība uzstāj, lai uzturēšanas atļaujas vispār pārstāj izsniegt. Koalīcijas vadītāja Valda Dombrovska („Vienotība”) attieksme pagaidām gan ir rezervēta.
