Ar vērienīgu militāro parādi, kurā piedalījās vairāk kā 1200 dalībnieku, tostarp arī Latvijas Nacionālie bruņotie spēki un ASV armijas vienība, pirmdien kaimiņvalsts Igaunija atzīmēja savu Uzvaras dienu. Tā tiek svinēta par godu izšķirošajai kaujai 1919.gada 23.jūnijā pie Cēsīm, kad palīdzot latviešu karaspēkam, Igaunija izcīnīja savu neatkarību.
Par kopīgu Latvijas un Igaunijas Cēsu kauju gadskārtas atzīmēšanas parādi, kas sākās Valgā un noslēdzās Valkā, vienojušies abu valstu prezidenti – Andris Bērziņš un Tomass Hendriks Ilvess.
Igaunijas Zemessardzes brigādes ģenerālis Meelis Kiili atgādināja, ka pirms 95 gadiem -1919.gadā no 19. - 23.jūnijam igauņi palīdzēja latviešiem Cēsu kaujās, kas beidzās ar ienaidnieka - vācu landesvēra sakāvi.
„Ja kaujas pie Cēsīm tiktu zaudētas un Latvijas armija sakauta, vāciešiem būtu brīvs ceļš uz Igaunijas iekarošanu. Tāpēc šī diena mums ir tik nozīmīga, un ir prieks, ka šajā dienā varam būt kopā ar latviešiem,” sacīja Igaunijas ģenerālis.
Tā kā Igaunijas karaspēks savas valsts neatkarību izcīnīja ārpus savas valsts teritorijas, katru gadu Uzvaras diena tiek svinēta citā Igaunijas pilsētā. Šogad, atzīmējot šī vēstures notikuma 95.gadskārtu un, ņemot vērā, ka Cēsu kaujas arī Latvijai ir nozīmīgs vēstures pagrieziena punkts, tika nolemts svinības izvērst abās valsts pusēs.
Parādes rindas kuplināja arī Brīvības cīņu sabiedroto valstu – Somijas, Dānijas, Zviedrijas un Lielbritānijas – karognesēji. Tāpat parādes laikā debesīs bija vērojami arī Igaunijas Gaisa spēku aviācijas parauglidojumi un NATO iznīcinātāji.
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzrunā uzsvēra, ka „mēs, līdzīgi kā pirms 95 gadiem, neesam vieni, mēs esam kopā ar saviem partneriem, ne tikai ar igauņiem, bet esam kopā ar NATO partneriem, ASV, Lielbritāniju, mūsu kaimiņiem somiem un zviedriem”.
„Tikai kopā esot ir liels spēks,” uzsvēra Vējonis.
Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube savukārt atgādināja, ka Cēsu kaujas liecina - kad esam kopā, mēs varam izcīnīt neatkarību, kā mēs izdarījām 1919.gadā, arī 1991.gadā Baltijas ceļā. „Bet tad, kad esam atsevišķi, tad mēs viņu pazaudējām, kā tas bija 1940. un 1941.gadā. Tā ir mana pārliecība, un es redzu, ka mēs esam kopā, un tā mums ir jāturpina. Tas ir ļoti svarīgi gan politiski, gan arī sabiedrībai, gan arī karavīriem tā ir svarīga ziņa,” sacīja Graube.
Cēsu kaujām un tajās kritušo karavīru piemiņai veltīta bruņoto spēku parāde norisinājās arī svētdien Cēsīs. Arī šo atceres brīdi pagodināja abu valstu – Latvijas un Igaunijas prezidenti Andris Bērziņš un Tomass Hendriks Ilvess. Latvijā Cēsu kaujas ik gadu tiek pieminētas 22.jūnijā kā varoņu piemiņas diena.
