Pie sarunu galda ģimenes ārste Maija Liepiņa stāstīja, ka prakses uzturēšanai atvēlētā nauda nebūt nesedz visus izdevumus. Reāli prakses uzturēšanai aiziet 300 - 350 latu. Mediķi arī atzīst, ka vienu no jaunajām prasībām, kas paredz lifta izveidi, ja ģimenes ārsta prakse ir otrajā stāvā, gluži vienkārši bez pašvaldības atbalsta nav pašu spēkiem īstenojama.
Bet nekavējoši risinājuma pašlaik Cēsu ģimenes ārstiem ir transporta problēma mājas vizītēm. Cēsīs līdz šim to nodrošināja Cēsu klīnika, bet ar 1.martu šī pakalpojuma vairs nebūs. Pašvaldības sabiedrības veselības speciāliste Zane Brente – Brantiņa gan uzsver, ka risinājums tiks rasts: „Cēsu novads ir gatavs nodrošināt ģimenes ārstus ar transportu un nodrošināt arī ar autovadītāju. Ģimenes ārstiem būtu jāsedz automašīnas faktiskās izmaksas un nobraukto kilometru cena.”
Ja transporta problēma ir risināma ar pašvaldības palīdzību, tad jauno kvalitātes kritēriju prasības gan nebūs tik viegli īstenojamas, ja nebūs atrisināta finansējuma problēma medicīnā kopumā. Kā uzsver mediķi, var pacelt kvalitātes prasību līmeni, bet pats galvenais ir un paliek finansējums, arī domājot par palīdzību hroniski slimajiem cilvēkiem.
Un vēl viena no kvalitātes prasībām, par kuru raisījās diskusijas - ja neatliekamās palīdzības brigāde ir izsaukta pie praksē reģistrēta pacienta, kurš izsaukuma rezultātā nav ticis stacionēts slimnīcā – tad nākamās darba dienas laikā ārstam būtu viņš jāapmeklē mājas vizītē. Ģimenes ārsti vērtē, ka šobrīd veselības aprūpes samilzušās problēmas galvenokārt tiek risinātas uz viņu rēķina, bet vai no tā tik tiešām iegūs arī pacienti?
